Latvijas vienīgajā dārzkopju skolā - Bulduru dārzkopības vidusskolā - aizvadītajā mācību gadā šo profesiju apguva 39 audzēkņi. Uz citu gadu fona niecīgais rādītājs ir labs, jo nokomplektēt dārzkopju mācību grupas katru gadu nemaz neizdodas. Krietni lielāka interese jauniešiem ir par viesmīlību un ēdināšanas pakalpojumiem. To Bulduros savulaik sāka mācīt tikai tāpēc, lai 1000 audzēkņiem paredzētā skola, kurai piešķirtais valsts kapitālsabiedrības statuss liek pelnīt līdzekļus sevis uzturēšanai, spētu savilkt galus. Savukārt dārzkopības nozare tikmēr sūdzas par jauno speciālistu trūkumu. Savas 105.jubilejas priekšvakarā tradīcijām bagātā Bulduru skola balansē uz iznīkšanas robežas.
Gadu desmitiem Bulduru diploms bija droša kvalitātes zīme, taču tagad par tur iegūstamās izglītības vērtību nozares spēlētājiem sāk raksties šaubas. Pēdējos gados skolai ir grūtības piesaistīt ne tikai skolēnus, bet arī labus skolotājus. Tāpat Bulduriem neveicas ar saimniekošanu - pagājušo gadu tā noslēdza ar apmēram 60 000 eiro parādu.
Bulduru finansiālās likstas ministrijai ir likušas meklēt citus nākotnes attīstības scenārijus, jo līdzšinējais modelis nav darboties spējīgs. Divi iespējamie varianti tuvākajā laikā tiks nodoti izskatīšanai valdībā. Viens no tiem paredz mācību iestādi atstāt ministrijas pārziņā, atņemot valsts kapitālsabiedrības statusu un pārveidojot to par tiešās pārvaldības iestādi (skolai vairs nebūs jāpelna līdzekļi sevis uzturēšanai un mācību procesa nodrošināšanai), otrs - nodot skolu Jūrmalas pašvaldības paspārnē.
Pēdējais no ministrijas piedāvātajiem variantiem dārzkopības nozarē raisa bažas, ka vērtīgie skolas īpašumi pēc nonākšanas Jūrmalas domes rokās tiks izsaimniekoti. "Kā var valsts īpašumu tik vienkārši atdot pašvaldībai? Pašvaldība var vieglu roku to notirgot, jo zemes tajās vietās ir diezgan iekārojamas. Nomainīsies pašvaldība, ienāks cita, un viss notiks," nobažījusies ir Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Jūrmalas domes lēmums par iespējamo Bulduru pārņemšanu šīs bažas tikai pastiprina. Lai gan šāds solis tiek pamatots ar cēlu mērķi saglabāt tradīcijām bagāto skolu, tomēr pašvaldība ir gatava to spert tikai ar nosacījumu, ka tiks atcelts šobrīd noteiktais ierobežojums atsavināt vai privatizēt skolas kapitāldaļas. Tas nozīmē, ka pašreizējās skolas telpas varētu pārdot vai izmantot citiem mērķiem, savukārt Bulduru skolēnus izmitināt, piemēram, kādā citas Jūrmalas skolas ēkā. Sestdienai Jūrmalas dome saka, ka šādām spekulācijām gan neesot pamata, taču tā arī neņemas apliecināt, ka skolu tāds liktenis nepiemeklēs. "Jūrmalas dome nevar apgalvot, ka pēc skolas pārņemšanas nekas nemainīsies. Gluži pretēji - tiks darīts viss iespējamais, lai skolas darbību attīstītu un padarītu rentablu, kas neizslēdz īpašumu optimizēšanas iespējas," norāda pašvaldības pārstāve Ieva Aile.
Skolas direktors Aivars Griķis, kas šo skolu vadījis pēdējos desmit gadus, uzskata, ka Jūrmalas pašvaldība nav sliktākais variants, kura paspārnē nonākt. Taču arī viņš neizslēdz bažas, ka Jūrmalas domes paustie labvēlīgie nodomi par skolas saglabāšanu realitātē var arī neīstenoties. "Izrādīsies, ka tas mincītis, kas likās mīksts, pūkains un baigi patīkams, īstenībā ir kaulains, klibs un vēl ar kašķi. Ko tad darīt? Prom uz vetklīniku un jānošpricē! Mēs šobrīd tik tiešām esam kaulaini." IZM gan vāri mierina: Bulduru pārņemšanas gadījumā mēģināsim pastāvēt uz nosacījumu, ka skolas īpašumus nedrīkst atsavināt un privatizēt. Risinājums ― atdot skolu pašvaldībai ― nebūtu unikāls, jo pērn valdībā apstiprinātā koncepcija paredz, ka nākotnē visas profesionālās izglītības iestādes, kurās audzēkņu skaits ir mazāks par 300, tiks nodots pašvaldību pārziņā.
"Pagājušajā gadā ministrijas valsts sekretāri saprata, ka skola tikai prasa naudu, bet risinājuma nav. Parādi aug, bet audzēkņi un mācību programmas ir tik, cik ir. Prognozētais audzēkņu skaits samazinājās, tāpēc valsts dotācija gada beigās bija jāsamazina. Pilnīga bezizeja," situāciju Bulduros apraksta IZM Nodrošinājumu un finanšu departamenta direktors Elmārs Martinsons. Ministrija atzīst, ka skolu līdz esošajai situācijai daļēji noveduši objektīvi apstākļi - vispārējā skolēnu skaita un dārzkopja profesijas popularitātes samazināšanās. Taču nosodījums tiek arī skolas direktoram Griķim, kuram pārmet plānošanas neesamību un iniciatīvas trūkumu. "Var jau teikt, ka valsts viņus visu laiku ierobežo, bet es arī neesmu no Griķa kunga dzirdējis kaut kādu attīstības redzējumu," saka Martinsons.
Visu rakstu par Bulduru dārzkopības vidusskolu lasiet žurnāla Sestdiena 20.-26. jūnija numurā!