Dzerevņas spēks

Par to, ka utopijas tāpēc ir utopijas, ka nav iespējamas, var pārliecināties arī pirms pilnīgi visām vēlēšanām. Tad solīta tiek ne tikai banānu augšana no deguniem, bet arī trekni gadi, viss par brīvu un bez sāpēm. Vārdu sakot, reizi četros gados pēdējās nedēļās pirms oktobra pirmās sestdienas nudien vienmēr sāk likties, ka drīz, jau pavisam drīz stādīsim naudas kokus, paradīze zemes virsū atvērsies, vajag tikai gribēt un ievilkt pareizos plusiņus pareizajiem cilvēkiem.

Negribu nevienam Ziemassvētku vecīti atņemt, tāpēc negraušu ilūzijas. Tomēr no neliela sarkasma arī neizbēgšu, jo, redz, daži deputātu kandidāti jau tagad atzīst – to dokumentu tik daudz, tik daudz, kā lai viens cilvēks tos visus izlasa?!? Nebūs viegli, mīļie, nebūs – dokumentu būs tikai vēl vairāk. Un lasīt arī būs jāmāk.

Bet, atgriežoties pie ideālajām pasaulēm, kaut ko no tām un nebūt ne tik utopiskām sev spēju sazīmēt režisora Viestura Kairiša bērnības vietas aprakstā: "Dzerevņa nav ne sādža, ne ciems, tas ir tāds veidojums, kur cilvēki dzīvo kopumā, bet cits tuvāk, cits tālāk."

Lūk, tādā dzerevņas ainā man iezīmējas kaut kas no pamatu pamata – par to, kādi mēs viens otram esam. Jo vienalga, vai sevi pieskaitām pie lauciniekiem, pasaules pilsoņiem, latgaliešiem, diasporas latviešiem vai cittautiešiem, galu galā mēs esam tāds kopums viens otram – cits tuvāk, cits tālāk. Tā mēs būvējam savu valsti ar ik četrgades balsojumu, visviens, piedalāmies vēlēšanās vai ne. Tā mēs veidojam savu pasauli, savu redzējumu un stāju. Cits stingrāku, cits lokanāku, cits pavisam ļenganu.

Un nebūt nav vajadzīga utopija (pelde zeltā praktiski var izrādīties visai traumējoša, bet piena upēs un ķīseļa krastos tā sliktā cukura var gadīties krietni vairāk, nekā gaidīts), lai sapras­tu, ka melnbalts dalījums nepalīdzēs. Vienkārši vienmēr jāmēģina būt pēc iespējas tuvāk. Lai viens otru un paši sevi tajos lielajos plašumos nepazaudētu. Lai tā dzerevņas gudrība pavadītu arī pilsētā un tālāk pasaulē.

Žurnāla SestDiena 21. – 27. septembra numurā lasiet:

SestDienas SALONS. Kad nedzirdīgais sāk dzirdēt. Režisors Viesturs Kairišs iestudējis operu Klīstošais holandietis, beidz filmēt spēlfilmu Piļsāta pi upis, aicina iet uz vēlēšanām un stāsta, par ko nevajag intervēt aktierus.

PASAULĒ. Demokrātijas bāka apdzisusi. Mjanmas līdere Auna Sana Su Či, kura cietusi no militāristu diktatūras, tiek kritizēta par izvairīšanos nosodīt armijas noziegumus pret rohindžu minoritāti un žurnālistu notiesāšanu.

KINO. Ar vienu kreklu. Fakts, ka Lidija Lasmane-Doroņina izvirzīta Nobela Miera prēmijai, atgādina par stājas nozīmi cilvēka dzīvē jeb, citiem vārdiem sakot, morālo mugurkaulu. Padomju varas opozicionāre un bijusī politieslodzītā ir viena no 320 izvirzītajiem kandidātiem šim apbalvojumam, kura laureāts tiks paziņots 5. oktobrī. Par viņu uzņemtā filma līdz mēneša beigām pieejama portālā filmas.lv.

KO ĒDAM. Brīvību no cukura meklējot. Vai cukurs un sāls tik tiešām neko labu nedod? Ko darīt ar miltiem un glutēnu? Vai pieaugušajiem ir vajadzīgi piena produkti? Ja sāk runāt par uzturu, karstu diskusiju un mītu nekad nepietrūks. Lai tos kliedētu un ieviestu skaidrību tajā, cik veselīgi vai neveselīgi ir veikalā nopērkamie pamatprodukti, SestDiena sāk rakstu sēriju par pārtiku, ko ikdienā lietojam. Šoreiz par cukuru.

TUVPLĀNĀ. Ar skatu uz Ameriku. Pieci jauni Latvijas džeza talanti pirms trim gadiem uzsāka studijas slavenās džeza mūzikas izglītības mekās Bostonā un Ņujorkā. Trim no viņiem izdevies izcīnīties līdz pēdējam kursam. Savu karjeru viņi vēlas veidot ASV un visā plašajā pasaulē.

FOKUSĀ EIROPA. Mūsdienu autoritārisms ungāru gaumē. No liberālisma līdz autoritārismam – tik tālu ceļu samērā īsā laikā nogājis Ungārijas pašreizējais līderis Viktors Orbāns. Starptautiski skaļi kritizēts un vienlaikus kaismīgi aizstāvēts, viņš izpelnījies arī Eiropas Savienības dusmas, taču negrasās ieņemto kursu mainīt.

CEĻOJUMS. Kalni tēva dzimtenē. Šāvienu zalves pat svinību reizē ne brīdi neļauj aizmirst Kalnu Karabahas smago vēsturi un īpašo situāciju. Taču šīs zemes tradīcijas un cilvēki, kuri, it kā vēlēdamies paši sev un citiem kompensēt drūmo fonu, uzņem ciemiņus ar sirsnīgu viesmīlību, ļauj sajust un ieraudzīt to bērnības stāstu zemi, kāda tā vienmēr dzīvos aizbraukušo atmiņās.

Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLI, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA,  NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.