Ja esat, tad pavisam viegli atpazīsiet to kino mūžam pievelkošo suģestiju, kas pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem joprojām – arī XXI gadsimtā ar visām tā tehnoloģiskajām iespējām – ik pa laikam liek pulcēties tumšās kinozālēs, lai vismaz pāris stundu, vismaz kādu mirkli pabūtu citās dzīvēs, citās pasaulēs, sajūtās un prāta labirintos, kas varbūt nekad un nekā citādi nebūtu iespējami. Un kas pēc tam atstāj to īpašo nospiedumu, liekot vēl ilgi domāt par vienu kadru, vienu tuvplānu, īpašu aktiera kustību, gadiem citēt atsevišķus teikumus, nepagurstoši meklējot šāda veida tikšanās atkal un atkal.
"Tas ir cits universs, kas darbojas pēc pavisam citiem noteikumiem," runājot par leģendāro Kannu kinofestivālu, kura programmā šogad iekļuvuši arī Rolanda Kalniņa Četri balti krekli, saka Dita Rietuma. Un tur ne tikai tramvaja pieturā var noģībt, jo no tiesas lielā ziņa, ka Kannu oficiālajā programmā rādīs padomju laikā tapušu Latvijas filmu, šķiet kā no citas pasaules un kosmosa nākusi. Kādas sajūtas šobrīd ir leģendārās filmas radītājam 96 gadus vecajam Rolandam Kalniņam, var tikai minēt. Bet tas, ka viņa atrašanās blakus lielajiem Rietumu pasaules kino vārdiem ir pelnīta, arī skaidrs. Kā to lielā kino sajūtu varēja notvert un uztvert dzelzs priekškara un cenzūras laikā, šodien grūti iedomāties. Laikam jau tiešām – tās lielās un izcilās idejas, tāpat kā prātus un radošo dzirksti, kas tās atklāj un aiznes līdz citiem, tik vienkārši nenoslēpsi un nenoslāpēsi. Ja ir gaisā, tad kāds sajutīs, notvers un ietērps tā, lai arī citiem tiktu. Jo visiem jau zināms, ka tas nav par krekliem...
Turklāt jācer, ka šāds skaists un liels notikums, pasaules atzinība un sarkanais paklājs, kas nekad nenoveco, iedos ne tikai jaunu grūdienu visai Latvijas filmu nozarei, bet ļaus kino novērtēt vai varbūt pat pirmo reizi tā pa īstam ieraudzīt arī skeptiskajiem. Varbūt kļūstot par sākumu skaistai draudzībai. Jo bez tās pasaule gluži vienkārši nav tik krāsaina, bet ar – pat melnbaltajā sulīguma un krāsu netrūkst.
Žurnāla SestDiena 27. aprīļa – 10. maija, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Jaunais zelta laikmets. Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma par ekskluzīviem jaunumiem no Kannām un to, kāpēc nepaģība tramvaja pieturā, kā simtgades filmas vieno ģimenes un kas notiks ar vislabāko latviešu filmu.
LATVIJAI VAJAG. Baltus galdautus. Šogad jau trešo reizi 4. maijā, lai atzīmētu dienu, kad izvēlējāmies brīvību un iestājāmies par Latvijas neatkarību, tiks svinēti Baltā galdauta svētki. Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Selga Laizāne aicina visus izmantot šo mirkli, lai sanāktu kopā svinīgā noskaņā, – vienalga, esot mājās pie ģimenes galda vai kaut kur pasaulē kopā ar tikko satiktiem cilvēkiem.
VĒLĒŠANAS 2018. Tīra politika par lielu naudu. Apvienība Attīstībai/Par! šonedēļ oficiāli pieteica savu dibināšanu. Pirms pusgada tās līderi Daniels Pavļuts un Juris Pūce nevarēja iedomāties, ka politisko spēku konsolidācija beigsies ar šādu rezultātu. Apvienība sevi redz kā alternatīvu pašreizējai valdībai.
PASAULĒ. Pārmaiņu vēji karalistē. Ultrakonservatīvās Saūda Arābijas kroņprincis Muhammeds bin Selmāns īsā laikā ieviesis pārmaiņas, kuru mērķis ir modernizēt valsts ekonomiku un sabiedrību. Viņš arī vēlas samazināt islāma fundamentālistu ietekmi.
SPORTS. Mūsdienu ieroču nesēji. Dokumentālā filma Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule ļauj ielūkoties profesionālās šosejas riteņbraukšanas „melnstrādnieku” ikdienā un emocijās. „Jau sacensību sākumā viņi nolemti neveiksmei, bet netaupa spēkus, lai palīdzētu uzvarēt komandas līderim,” gregaru misiju trasē raksturo filmas veidotāji. To, ka velobraucēju komandās pienākumi sadalīti smalki, atzīst arī Latvijas sportisti, kuri pieredzējuši ne vienas vien sacensības.
TUVPLĀNĀ. Ugunīgais zirgs auļos pa mēli. Sešgadīgais Aleksandrs dzīvo bērnunamā un zīmē pats savas pasaku grāmatas. Pateicoties Karīnai Pētersonei, puikas zīmējumi uzdrukāti uz apģērba un plašāk ar tiem varēs iepazīties Vidzemes Modes nedēļā.
DABA. Pretmēslošanas pote. Šo sestdien, 28. aprīlī, visā Latvijā jau desmito gadu norisināsies Lielā talka. Pērn tā pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu, un šķiet, ka talkošanas tradīcija turpina paplašināties – ne tikai izejot ārpus konkrēta datuma un viena pasākuma ietvariem, bet jau sen neaprobežojoties tikai ar atkritumu vākšanu. Talkas arvien biežāk notiek arī, lai sakoptu un labiekārtotu vidi un ainavu gan tuvākajā apkārtnē, gan parkos, mežos un ceļmalās.
PIEREDZE. Nodzerties bērzu birzi. Bērzu sulas ir viens no galvenajiem pavasara vēstnešiem, taču liels gods tām nekad nav ticis – pierasts, ka tās sapildītas necilos plastmasas iepakojumos, kas palikuši pāri no citiem dzērieniem. Ervīns Labanovskis (38) ar savu uzņēmumu Birzī šo tradīciju lauž un dzērienu pilda smalkās šampanieša pudelēs, kas savu vietu atrod arī restorānu plauktos.
CEĻOJUMS LAIKĀ UN TELPĀ. Kazaki, kas tiecas uz gaismu. Pie kazakiem var vērot gan vīrus kariņu spēlējam, gan kazačkas ar īstu dzīves rūdījumu, mīlestību un spēku, kuram pateicoties izdzīvojuši arī vīrieši. Un, ja vēl paliek kāda neskaidrība, to vienkārši, bet stingri pa plauktiņiem saliks baba Vaļa, kuras dzīves filozofija aptver visu būtisko.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.