Jāatzīst, visam, kas notika šonedēļ, gribi negribi manās domās pāri klājas tāda kārtīga Ņurbuļa "dzejas desas" skurbuļa deva. Panti, kas nemaz nav panti, bet nemitīgs turpinājums bez sākuma un beigām, nepārtraukti topoši un dzimstoši. Un pasaule apkārt, kas tieši tāda pati – visu laiku no jauna veidojama. Ņurbuļpasaule.
Nešaubos, ka Dieviņš pillā izpelnīsies vēl daudz un dažādus atzinības vārdus, balvas un visu ko labu, un ne jau tikai aktierisku, māksliniecisku vai kādu citu tamlīdzīgu kvalitāšu dēļ (kuras arī tur ir, par to nav šaubu). Mana prognoze vairāk saistīta ar to, ka, šķiet, kādu laiku kultūras telpā nebija nācies sastapt ko tik pārcilvēciski skaidru, gaiši plūstošu, viegli un grūti dzimušu un reizē līdz sāpēm latvisku, kas ieskanējās kaut kur ne tikai tajās netveramajās dvēseles, bet arī dziļāko miesas šūnu mikrodaļiņās. Varbūt viss jau pašā nosaukumā – tajā deminutīvā, kas pa ilgiem laikiem tik ļoti vietā. Jo reizēm tā pietrūkst taisni nevis Dieva, bet Dieviņa. Tā, kurš sēž uz akmens vai iet kaut kur Latvijas lauku līkumā, to kopējo ainavu, lielo bildi zīmējot ar maziem, siltiem smiekliem, barojot ar saules D vitamīniem un ļaujot ar sevi sarunāties, kur un kad vien ienāk prātā. Tā, ka patiešām jebkad un jebkur. Un izrādes komandai ar Ingu Baušķenieku tai skaitā, šķiet, kaut kā ļoti precīzi to izdevies iedzīvināt. Varbūt tieši tāpēc, ka "Milžu cīņa ir jāsaka vienskaitlī".
Savukārt pasaulē atkal spiegu lietas, kā no filmām ņemtas (drīzāk jau otrādi – filmās no dzīves norakstītas), atkal nedrošība, atkal jautājumi par nākotni un galu galā ne tikai atsevišķu valstu, bet visas planētas virzību. Latvijai un visai Baltijai tajā visā pasaules jūklī atkal starptautisku uzmanību pavisam noteikti pievērsīs septembrī, kad te viesosies pāvests Francisks. Pirms ceturtdaļgadsimta Jāņa Pāvila II vizīte ne tikai kristiešiem, bet arī tīri politiski visam reģionam nozīmēja daudz. Vai tagadējā pāvesta vēstījumā varēs ieraudzīt līdzvērtīgi būtiskas rindas? Spriedīsim rudenī.
Bet līdz tam – varam turpināt par izredzētajiem:
"Todien
zeme jau bija tapusi,
kad viņš paņēma
sīkstu māla piku
un radīja no Nekā
svilpaunieku,
kuram dzīvību iepūst
viņš atļāva mums pašiem.
Tas bija viens
labsirdīgs Dievs."
Žurnāla SestDiena 16. – 22. marta numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Valoda dzimst kafijas biezumos. Ingus Baušķenieks šobrīd strādā pie jauna albuma, cīnās ar vārdu meklējumiem un priecājas par vecumu un pieredzi, kas ļauj radošajās diskusijās nenonākt līdz kautiņam. Bet SestDienai viņš stāsta arī par Neibarta leņķi, digitālo kūleni un dziesmām, kuras nevar spēlēt koncertos.
PASAULĒ. Atriebība Kremļa gaumē. Lielbritānija apsūdz Krievijas valdību par ķīmiskā uzbrukuma sarīkošanu bijušajam spiegam. Taču šis nav pirmais tāda veida gadījums – līdzīgi uzbrukumi notikuši arī agrāk.
FOKUSĀ BALTIJA. Izredzētā Baltija. Pirms 25 gadiem, vēl tikko atgūtās neatkarības noskaņās, Baltijā viesojās toreizējais pāvests Jānis Pāvils II. Šogad rudenī te ieradīsies pāvests Francisks. Kāda nozīmē šīm vizītēm bija un būs, kā tās tiek plānotas un kādu vēstījumu nesīs?
RAUDI UN VAIDI. Ļaujiet atpūsties!. Latviešiem bieži tiek pārmesta pārāk liela vaimanāšana. Tam par godu valsts simtgadē sākam jaunu rubriku Vaidi un raudi, kurā drusku pavaimanāsim par dažādām lietām, kas jau sen uz to pašas uzprasījušās. Pirmajā reizē – aicinot atcerēties par savas personas nesvarīgumu, kas reizēm ir gluži veselīgi un tādējādi var pat glābt citus.
TUVPLĀNĀ. Nams ar vēsturi. Vasaras rezidence, kas Emīlijai Benjamiņai tika celta 1938. gadā, ir gan iespaidīgs modernisma arhitektūras un Art Deco interjera paraugs, gan liecība par Latvijas pirmās brīvvalsts leģendārās preses magnātes kādreizējo bagātību, dzīves vērienu un gaumi. Garš un raibs izvērsies nama liktenis, kura mantinieki tagad to vēlētos nodot valsts gādībā.
LATVIJAI VAJAG. Ainavu. Pērn sākti veseli trīs projekti, kas pēta un vērtē Latvijas ainavu bagātības. Ornitologs un Latvijas Dabas fonda (LDF) eksperts Jānis Ķuze domā, ka ainava ir veids, kā viegli izstāstīt nezinātājam stāstu par dabas daudzveidību. It kā viens koks labības lauka vidū vai laukakmens pļavā, taču kādu dzīvību tie ap sevi pulcina! Vēl viens iemesls, kāpēc tieši šobrīd ir svarīgi runāt par ainavām, viņaprāt, ir tas, ka tajā patlaban vērojamas satraucošas pārmaiņas. Ainava kļūst vienveidīga.
DABA. Klimata biznesa pārmaiņas. Kāpēc arvien vairāk lielo uzņēmumu pāriet uz videi draudzīgāku politiku? Un vai sagaidīsim, ka parastajās istabas spuldzītēs mums kādreiz spīdēs "saules gaisma"? SestDiena pēta, kā zaļā domāšana ienāk biznesa vidē un cik izdevīga uzņēmējiem tā ir.
CEĻOJUMS. Kāpēc kara nav, bet bēg. Eritreja ir brīva valsts, taču dzīve šeit tiešām ir tālu no rozēm kaisītas, talonu sistēma un melnais tirgus darbojas pilnā sparā, un ar ietrenētu kādreizējās padomijas iedzīvotāja aci var ieraudzīt daudz "sīkumu", kas rada jau pavisam citu realitāti.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.