Kā zibens no skaidrām debesīm nogranda ziņa, ka Novosibirskas prokuratūra, reaģējot uz Novosibirskas metropolīta tēva Tihona iesniegto sūdzību, par izrādi Tanheizers ierosinājusi administratīvo lietu "par tīšu, publisku reliģiskās vai liturģiskās literatūras, reliģiskā kulta priekšmetu, ideoloģisko simbolu un atribūtu apgānīšanu, bojāšanu vai iznīcināšanu". Pareizticīgo jūtu aizskaršanā vainoja gan operas direktoru, gan izrādes režisoru Timofeju Kuļabinu, kurš operas darbību no bruņniecības laikmeta pārcēlis uz mūsdienām. Šajā versijā Tanheizers ir kinorežisors, kurš operas sākumā uzņem filmu Veneras kalns par evaņģēlijā noklusētajām Kristus pazudušajām dienām, kas it kā pavadītas, nododoties baudām Veneras grotā. Pēc tam Tanheizers piedalās kinofestivālā, kur aizkaitina sabiedrību ar izaicinošu filmas plakātu. Kristus tajā attēlots starp kailas sievietes kājām. Lai vērstos prokuratūrā, izrādi neredzējušajam metropolītam Tihonam pieticis ar dažu fotoattēlu aplūkošanu. Iestudējuma apkarotāji pat nepainteresējās par tā vēstījumu, kura būtība ir grēku nožēla un izpirkšana par visaugstāko, dzīvības cenu.
Ziņa, ka iestudējumu vērtēs tiesā, pamatīgi satricināja kultūras vidi Krievijā. "Baznīcas tumsoņu uzbrukums operai Tanheizers un režisoram Timofejam Kuļabinam ir kauns Krievijai. To vajadzētu slēpt, it kā XXI gadsimtā kādam pēkšņi atklātos viduslaiku buboņu mēris. Kur Vāgners, mūsdienīga operrežija un kur šis tumsoņa pops, kurš raksta sūdzību, pat nenoskatījies izrādi? Iestudējums aizvaino viņa reliģiozās jūtas? Ja tās iespējams aizskart, tad viņš nav ticīgais. Tātad — šarlatāns vai pagāns. Novosibirska, mosties! Neļauj sevi kaunināt!" viens no pirmajiem savu viedokli publiski pauda režisors Kirils Serebreņņikovs, kurš šoziem Latvijas Nacionālajā teātrī iestudējis izrādi Raiņa sapņi.
"Nedrīkst ar krimināllikuma pantiem vērsties pret izrādēm, grāmatām, gleznām, mūziku. No tā ir tikai viens solis līdz grāmatu dedzināšanai sārtā," publiskā paziņojumā uzsvēra Čehova Maskavas Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs, ievērojamais režisors Oļegs Tabakovs. "Laicīgās mākslas pakļaušana reliģiskajiem aizliegumiem loģiski novedīs pie grāmatu dedzināšanas laukumos, līdz pat Ermitāžas un Tretjakova galerijas gleznu un statuju iznīcināšanai,"piebalsoja slavenais rokmūziķis Boriss Grebenščikovs, kurš notiekošajā redz tumsonības un inkvizīcijas ēras sākumu. "Šis ir uzbrukums sarežģītajiem cilvēkiem, uzbrukums brīvajiem, kuri ir izjutuši brīvību un sapratuši, ka Krievija bez tās nevar pastāvēt. Brīvība mums ir vajadzīga, un mēs būsim dzīvi un spēcīgi, kamēr vien būs šādi cilvēki," uzsver kinorežisors Aleksandrs Sokurovs.
Garīdzniecība un radikāli noskaņoti ticīgie pret kultūras un izklaides notikumiem Sibīrijā nevēršas pirmoreiz. Pagājušā gada maijā agresīvi puiši sporta tērpos, kuri sevi dēvēja par "pareizticīgajiem aktīvistiem", Novosibirskā pie koncertzāles Rock City uzbruka poļu smagā metāla rokgrupai Behemoth un tās faniem, nepieļaujot mūziķu vieskoncertu. Kautiņa aculiecinieki aktīvistos bija atpazinuši pilsētā labi zināma cīņu kluba biedrus. To apstiprināja arī kāda tā dalībnieka dižošanās sociālajā vietnē Vkontakte: "Mēs to izdarījām. Poļu sātanisti Behemoth Sibīrijā aplauzuši savus sapuvušos zobus. Vampīru pūlis Sarkanajā prospektā palika bez sabata. Ar mums ir Dievs!" Pēc pareizticīgo protestiem Novosibirskā tika atcelts arī pasaules metāla zvaigznes Merilina Mensona koncerts.
Tanheizera sāga sen vairs nav lokāla drāma, tā turpinās uz politiskās skatuves. Kremlī jau skan balsis, kas pieprasa cenzūru. Piemēram, Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Magomedsalams Magomedovs Tanheizera skandāla kontekstā jau nācis klajā ar priekšlikumu atjaunot teātros t.s. pieņemšanas izrādes, atrādot mākslinieciskajām padomēm. "Mums nav tiesību, īpaši valsts iestādēs, iestudēt tādus darbus, kas uzbudina kādu sabiedrības daļu un aizvaino viņu jūtas. To nedrīkst pieļaut!" teicis Magomedovs.
Visu rakstu par Tanheizera skandālu un cenzūras atdzimšanu Krievijā lasiet žurnāla Sestdiena 24.aprīļa numurā!