Tante uz pansionātu neies vis!

cienījamo mākslinieci par to,ka viņa pēc nelaimes ir saglabājusi pašcieņu,mieru un optimismu. Bet esmu milzīgi pārsteigta par diskusiju vārda "tante"sakarā.Jūtos tā,it kā būtu tikko nokritusi no Mēness.Arī manā izpratnē tante ir radiniece,kaut arī arī Šaiteres kundze droši vien mākslinieci tā nav dēvējusi,bet tas ir tikai virsraksts,jo rakstu neesmu lasījusi.Varu apliecināt un tā esmu audzināta un tā ļoti daudzi pēckara dzimušie ir audzināti,ka visi kaimiņi ,paziņas ,nepazīstami un pazīstami cilvēki Rīgā/vismaz centrā/tika uzrunāti par kundzēm un kungiem vēl vismaz gadus 15 pec "atbrīvošanas".Tādēļ mums pat prātā neienāca uzrunāt kā savādāk.Vēlākos gados nācās pierast pie uzrunas 'djevuška" un tamlīdzīgi,kā arī pie tēva vārda piesaukšanas un "biedrošanās"Man liekas pats par sevi saprotams,ka cilvēki svešākus uzrunā par kundzēm un kungiem.Pēc šitās diskutēšanas paliek pavisam neomulīgi.....

AIJA,,Jus man nevarat but tante Jo es esmu vecvectevs ,,drizak varu but onkuls. Bet pieklajibu neviens nau atcelis ..

Nu, nu, nedz 1956., nedz 1966., nedz 1977. utt. gadā zemi Latvijas PSR nopirkt nebija iespējams! Tolaik zemi piešķīra, pie kam par baltu velti, pie kam padomijai uzticamiem un pareiziem cilvēkiem! Par kompensācijas summu, kuru kundzei izmaksās apdrošināšanas kompānija, noteikti var uzcelt saliekamu māju!

Apbrīnojami, ka daudziem nepielec raksta autores ironija virsrakstā, kas ir kā atbilde uz kādu stulbu TVnet komentāru. Vispār tas liecina.ka daudzi te komentē rakstu pilnībā neizlasījuši :))

Paldies protams par rakstu.. bet vai tiešām ir tik grūti darīt savu darbu nedaudz uzmanīgāk un vismaz sunīšam pareizu vārdu uzrakstīt? Arī katrs sētas runcis zin, ka studentu un studenšu korporācijās prezidentu nav, tāpat kā nav eksprezidentu. Tāda nevīžīgi, sasteigti samesta darba sajūta. Bet Evī optimisms un skats nākotnē gan patīkami pārsteidz, gan iedvesmo! Tā tik turēt!

Vainot kaimiņus, laikam, būtu nevietā - izlasiet ''Pārcēlāja'' komentāru.

Ar nerra sensenām tiesībām atļaušos pavilkt uz zoba mūsu nenobriedušo latvisko mentalitāti. Par ko mēs priecājamies un ko apbrīnojam? - Apbrīnojam ministru prezidentu, kurš, reaģējot uz Zolitūdes traģēdiju, demisionē, mūsuprāt, tā nodemonstrējot kaut kādu mistisku "politisku atibildību." Tagad atkal. Tēlniece "reaģē" uz dūmu mutuļiem no savas mājas virtuves, nodomādama: "Sapratu, ka ar spaiņiem un krānūdeni tur vairs neko neizdarīt" un, kā mēdz teikt, laiž lai tā būda deg. Bet mēs te priecājamies par viņas spēju nevaimanāt tādā brīdī, kad jebkurš normāls cil'vēks kliegtu pret debesīm... Nu, ir tās reakcijas mums tādas dīvainas, lai neteiktu vairāk. Ko?

Vai tagad terminu "kundze"aizvietosim ar "tante"? Respektēsim cilvēka cieņu! Novēlu cienījamai māksliniecei radošu veiksmi.

aizliegta, bija graždanočkas, biedres, ženščinas...Tas viss tāpēc, lai nākamā teikumā pārietu uz "tu". Nekāda respekta, nekādas cieņas, - kaut kāda tantiņa. Kad uzrunā par kungu vai kundzi jebkuru cilvēku, uzreiz ir smaids, laipnība un...respekts vienam pret otru. Pamēģiniet pat ar tādiem, ko saucam par bomžiem. Šie burvju vārdiņi lieliski nostrādā! Cienījama māksliniece gados bija, ir un būs vienmēr KUNDZE! Tikai tā!

Pirmo reizi dzirdu par tādiem tēlniekiem - Ēvī Upenieci un Voldemāru Rapiķi, bet prieks, ka varu atkal kaut ko jaunu uzzināt. Kas man likās interesanti ir tas, ka 1950.-to gadu vidū varēja par Ziepniekkalna brāļu kapos uzslietu 3,5 metru augstu monumentu tēlnieks saņēma prēmiju, par kuru varēja nopirkt Baltezerā nopirkt zemi un uzcelt dlivstāvu savrupmāju! Par "tantēm." Manā bērnībā padomju laikā šo vārdu uzskatīja par latviešu valodas piesārņojumu - ievazājumu, ja pareizi atceros, no vācu un/vai spranču valodas. Tāpēc tantes vietā bija jālieto "krustmāte," kas atkal radīja neizpratni, jo vārds saistīts ar kristīgo baznīcu, kas padomju laikā bija aizliegta, un tam ir ļoti konkrēta nozīme - tāpēc likās galīgi neveikli svešu sievieti uzrunāt "krustmāt".