Lai arī var šķist, ka blokķēde ir kas ļoti sarežģīts, patiesībā tās darbības pamatprincipi ir ļoti vienkārši un balstās tikai uz divām lietām – decentralizētu, sadalītu grāmatvedības reģistru jeb virsgrāmatu (ledger), kura izslēdz iespējas veikt izmaiņas reģistrā bez visu sistēmas dalībnieku piekrišanas, un uz īpašiem matemātiskiem vienādojumiem, pazīstamiem kā kriptogrāfiskās heša funkcijas (cryptographic hash functions).
Klasisks, ap pusotru tūkstoti gadu sens decentralizēta grāmatvedības reģistra piemērs ir monetārā sistēma nelielajā Japas salā Mikronēzijā. Salinieki kā maksāšanas līdzekli izmantoja īpaši apstrādātas kaļķakmens "monētas", kas svēra ap 200 kg. Tā kā šādu naudas vienību pārvietošana bija visai bezjēdzīga nodarbošanās, "monētas" bija izvietotas redzamās un visiem pieejamās salas vietās, savukārt, lai novērstu krāpšanos, par ikvienu darījumu, proti, akmens naudas īpašnieku maiņu, abas tajā iesaistītās puses paziņoja publiski, un šī ziņa nonāca līdz visiem saliniekiem. Rezultātā ikviens zināja, kam konkrētajā brīdī pieder kura "monēta", tas izslēdza iespējas kādam no sistēmas dalībniekiem pasludināt par savu viņa īpašumā neesošu naudas vienību. Ne mazāk interesanti, ka Japas salas iedzīvotāji par apritē esošām turpināja uzskatīt arī tās "monētas", kuras, piemēram, bija nogrimušas jūrā pārvadāšanas laikā.
Kriptogrāfiskā heša funkcijas savukārt ir vienādojumi, kas ar datora starpniecību piešķir unikālus kodus ar iepriekš noteiktu zīmju skaitu (parasti 20–30) jebkuram tekstam, kas tiek ievadīts konkrētajā funkcijā, sākot ar vienu burtu vai ciparu un beidzot ar tāda garuma sacerējumu kā, piemēram, Ļeva Tolstoja romāns Karš un miers. Kriptogrāfiskā heša funkcijas darbojas vienā virzienā, t. i., tikai piešķir unikālus kodus. Ievadot vienu un to pašu tekstu, rezultāts vienmēr būs viens un tas pats, taču, ja tekstā atšķirsies kaut viens komats, atšķirsies – turklāt būtiski! – arī unikālais kods. Abu šo iespēju apvienojums tad arī ir blokķēde.
Pastāv decentralizēts grāmatvedības reģistrs, kura kopijas atrodas visos sistēmā iesaistītajos datoros un tiek atjaunotas pēc katra darījuma veikšanas. Savukārt kriptogrāfiskā heša funkcija tiek izmantota, lai pārliecinātos, ka konkrētais dators ir saņēmis pašu jaunāko reģistra versiju vai ka reģistrā nav veiktas kādas nesankcionētas izmaiņas. Funkcija datorā esošajai reģistra kopijai vienkārši piešķir unikālo kodu, kas tiek salīdzināts ar unikālajiem kodiem no citiem sistēmā iesaistītajiem datoriem, un, ja šie kodi ir vienādi, tas nozīmē, ka šajā ziņā nav problēmu.
Tāpat kriptogrāfiskā heša funkcijas ir iespējams izmantot anonimitātes nodrošināšanai. Ar to palīdzību tiek šifrēti personiskie dati, vienlaikus nodrošinot, ka datu īpašnieks nepieciešamības gadījumā var viegli pierādīt savu identitāti. Līdz ar to galvenās blokķēdes priekšrocības ir drošība pret iejaukšanos sistēmas darbā no ārpuses jeb hakeru uzbrukumiem, kā arī atbrīvošanās no gandrīz visiem starpniekiem, ar šo jēdzienu saprotot ne tikai bankas (kā tas ir kriptovalūtu gadījumā), bet perspektīvā arī virkni citu iestāžu un institūtu, ar kuru starpniecību notiek dažādu darbības jomu centralizēta pārvalde.
Domāju tā