Tieši Nikolaje Čaušesku kopā ar kundzi Elenu arī atradās 64 kilometrus garā kanāla atklāšanas ceremonijas priekšplānā. "Prezidents Nikolaje Čaušesku sestdien izmantoja brīdi, kad tika atklāts kuģošanas kanāls, kas savieno Donavu un Rumānijas galveno Melnās jūras ostu Konstancu, lai aicinātu pārtraukt bruņošanās sacensību un piešķirtu finansiālo palīdzību parādu jūgā nokļuvušajām trešās pasaules valstīm," 1984. gada 26. maijā vēstīja ziņu aģentūra UPI.
Jāatgādina, ka tobrīd Čaušesku jau bija kļuvis par faktisku Rumānijas diktatoru un ka viņa vadītā valsts vairs īsti nebija daļa no PSRS pakļautībā esošās sociālisma nometnes. Iepriekš līdzīgu ceļu bija izvēlējušās Josipa Broza Tito vadītā Dienvidslāvija un Envera Hodžas pārvaldītā Albānija, kas arī bija komunistiskas valstis, taču ar savdabīgām iezīmēm, kuru dēļ netika akceptēta beznosacījumu pakļaušanās Maskavas diktātam.
Bet, atgriežoties pie kanāla, tā nepieciešamība jau ilgu laiku tika pamatota ar faktu, ka Donavas delta kuģošanai un kravu pārvadājumiem ir ļoti nepateicīgs apvidus. Lielā upe pie ietekas Melnajā jūrā sazarojas neskaitāmās attekās, kuru lielākā daļa prāvākiem kuģiem vai baržām nav izbraucama, skaidro National Geographic.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 24. - 30. maija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!