Citādi būtu grūti izskaidrot, kā britu pētnieki nonāca līdz "spīdošai idejai" padalīties visstabilākās smilšu pils receptē. Bornmutas universitātes sedimentologs profesors Metjū Benets sarunā ar portālu Daily Mail iesaka darboties ar apaļu spainīti, maisījumā izmantot robainus gliemežvāku fragmentus un sajaukt smiltis ar ūdeni attiecībā 8:1.
Pirmais solis ir piemērotāko smilšu izvēle. Akadēmiķis mudina būvniecībai sameklēt nevis baltās, mīkstās smiltis, bet gan asās, ar robainiem akmentiņiem piepildītās. Lielie graudi turas viens uz otra gandrīz kā ķieģeļi, tādēļ smilšu pils ir izturīgāka un spēj noturēties pat dienām ilgi. Papildu noturībai maisījumā var iemest arī nelielus robainu gliemežvāku fragmentus. Ūdeni spainī vēlams pievienot ar lāpstiņu, ik pa laikam materiālu apmaisot, lai kontrolētu tā mitruma līmeni. Tam nav jābūt augstam – piloši dubļi pils celtniecībā nederēs. Smiltis jāsamitrina vien tā, lai tās viscaur būtu slapjas. Šim nolūkam pietiks uz astoņām smilšu daļām pievienot vienu daļu ūdens jeb aptuveni 12,5% no visa maisījuma satura. Tas nodrošina pietiekamu virsmas spraigumu – spēku, kas liek ūdens molekulām pievilkties vienai pie otras. Šādam maisījumam jābūt pietiekami spēcīgam, lai ne vien saglabātu torņa formu, bet arī noturētu otrajā un trešajā stāvā uzliktus mazākus tornīšus.