Spēļu rekrutēšana un propaganda

XX gs. vēstures grāmatās un muzejos atrodami neskaitāmi propagandas materiālu paraugi, ko radījuši patriotisma kantori nacistiskajā Vācijā, Padomju Savienībā, Lielbritānijā, ASV un daudzviet citur. Centieni ietekmēt domu neaprobežojās vien ar plakātiem, skaļruņu uzrunām un patriotiskām kinolentēm. Valdības centās audzināt jaunās paaudzes jau no bērna kājas, piemēram, viens no slavenākajiem Volta Disneja kompānijas tēliem Donalds Daks drudža murgos kādā karalaika multenē (to var noskatīties YouTube) redzēja sevi nacistiskajā armijā. Pētnieks Normans Kleins norāda, ka Otrā pasaules kara laikā faktiski visas Holivudas animācijas kompānijas iesaistījās kara propagandas izstrādē – gan Toms un Džerijs, gan Blīkšķu Banijs, gan Supermens izplatīja ASV varas viedokli. Tāpat, piemēram, viens no ievērojamākajiem mūsdienu komiksu radītājiem – amerikānis Stens Lī – karalaikā strādāja ASV armijas labā. Arī padomju laikos augušie atminēsies patriotismu audzinošas filmiņas un multenes, kas bija īpaši veltītas kara tematikai.

Komentējot situāciju mūsdienās, komunikācijas pētnieks Džerards Raiti uzsver, ka propagandas multfilmas Rietumos īsti vairs nav vērojamas, pat ja – kā norāda citi autori – ASV "kultūras eksporta imperiālisms" turpinās. Otrajam pasaules karam beidzoties, daudzas propagandistu atklātās ietekmēšanas metodes pārsviedās uz reklāmas un mārketinga kampaņām. Taču organizācijām, grupējumiem un pat valstīm vēl aizvien gribas ielīst citu galvā, lai nodotu savu vēstījumu. Laiku pa laikam pat teroristi izmēģina roku videospēļu izstrādē.

Svētais karš

Februāra beigās Libānā bāzētā paramilitārā organizācija Hezbollah, kuru ASV, Izraēla, Kanāda un vairākas citas valstis ir atzinušas par teroristisku organizāciju, publicēja nu jau trešo videospēli, kas izstrādāta zem organizācijas karoga, – pirmā izveidota jau 2003. gadā. Trešajai spēlei dots nosaukums – Sacred Defense (Svētā aizstāvība).

Kā ziņo ārvalstu mediji, šiītu organizācija Beirūtā videospēles atklāšanai bija sarīkojusi preses konferenci. Viens no spēles izstrādātājiem Hasans Alams starptautiskajai ziņu aģentūrai AFP norādīja, ka "šī spēle ataino Hezbollah pieredzi Sīrijā". 2013. gadā Hezbollah, kurai, kā norāda AFP, iespējams, ir lielākas kaujas spējas nekā Libānas armijai, iesaistījās cīņā pret Islāma valsti.

Svētā aizstāvība ir tā dēvētā pirmās personas šaušanas spēle (first person shooter), kur spēlētājs iejūtas musulmaņu varoņa Ahmeda lomā. Galvenais uzdevums, kā jau šādās spēles tas parasti mēdz būt, ir uzveikt visus pretiniekus – šajā gadījumā teroristiskās organizācijas Islāma valsts kaujiniekus. Kaujas videospēlē notiek dažādās Sīrijas vietās, dažas no lokācijām, kas ir atbilstošas reālajiem nosaukumiem, ir islāmam būtiskas svētvietas.

"Šī nav vienkārši spēle, bet gan stāsts, kas cenšas dokumentēt vienu no svētajām daļām aizstāvībā pret takfiri (Dievu pametušajiem – red.) un pret amerikāņu-cionistu plāniem. Tā ir paredzēta, lai dokumentētu upurus, kas krita kaujās," spēles ievadu citē Izraēlas mediji. Kopumā kara glorifikācija un vienas puses karavīru drosmes atainojums videospēlēs (tāpat kā daudzos Holivudas produktos) ir ierasts – visbiežāk Rietumu kara spēles izspēlē sabiedroto uzvaru pār nacistiem vai izdomātiem ļaundariem.

Tiesa gan, pēc tehniskā snieguma Hezbollah produktu var salīdzināt nevis ar pēdējo gadu videospēlēm, bet gan 2005.–2010. gada produktiem – kā liecina videorullīši, vizuālais noformējums ir samērā vienkāršs un spēles iekšējā fizika nav salīdzināma ar moderno spēļu veikumu.

Jāpiebilst, arī Svētajā aizstāvībā apkarotie Islāma valsts teroristi savos digitālo mediju rullīšos izmanto kadrus no ASV videospēles GTA, lai simulētu terora uzbrukumus ASV likumsargiem. Videospēļu izmantošana reliģiskā kontekstā nav jaunums arī kristiešu kopienās – ASV jau kopš 80. gadiem ar baznīcu atbalstu tiek radītas uz reliģiskiem motīviem balstītas spēles.