Kas tā īsti ir par vietni? Šīs pretrunīgās "apkopotājas" princips ir vienkāršs: procentu izteiksmē, balstoties uz pašas Rotten Tomatoes vietnes izvēlētu un sertificētu kritiķu recenzijām, tiek veidots vidējā aritmētiskā aprēķins. Kā piemēru aplūkojot aktuālā repertuāra filmas, var minēt, ka jaunā kases rekordiste (divi miljardi ASV dolāru 11 dienās no biļešu ieņēmumiem vien!) vizuālais karuselis Atriebēji. Noslēgums / Avengers: Endgame novērtēta ar 95 procentiem, Džordana Pīla melnā humora caurstrāvotā komēdija Mēs / Us ar 94 procentiem, bet Tima Bērtona Disney blāvajai pasakai Dambo / Dumbo tikuši tikai 47 procenti. Taču kāpēc par to vispār vērts runāt – šobrīd jau daudzās valstīs, īpaši angliski runājošajās, šie procenti ir ietekmīgāki par tādām rakstošajām autoritātēm kā Entonijs Olivers Skots no The New York Times, Pīters Bredšovs no The Guardian vai Pīters Traverss no Rolling Stone.
2017. gada septembrī publicētajā The New York Times žurnālista Bruksa Bārnsa rakstā Puvušo tomātu uzbrukums (Attacked by Rotten Tomatoes) iezīmējas visai pretrunīga tendence, jo, izrādās, patērētājam nav vajadzīga nekāda nopietna mākslas darba kritika, pietiek tikai ar trim saites apzīmētājiem – "sertificēti svaigs", "svaigs" vai "sapuvis" – kā signāliem, lai izvēlētos, ko skatīties, tātad – patērēt. Rotten Tomatoes vidējā aritmētiskā aprēķina cinismā atrodamies arī mēs, un tas liek uzdot jautājumu: kas veido mūsu gaumi?
Kas ir tomātmetrs
Lai gan Rotten Tomatoes vidējais svērtais novērtējums industrijā it kā nav oriģināls koncepts, tas ir nesalīdzināmi ietekmīgāks nekā tā līdziniece Metacritic. Agregatora Rotten Tomatoes nosaukums ir patapināts no XVIII gadsimta beigu un XIX gadsimtā sastopamās prakses māksliniekus publiski kaunināt, raidot uz tiem sapuvušus tomātus, olas un ēdienu pārpalikumus. Šo vietni 1998. gadā dibināja trīs Kalifornijas Universitātes studenti – Senhs Duongs, Patriks Lī un Stīvens Vans –, kuri gribēja veidot Džekija Čana filmu katalogu. Tieši tamdēļ 1998. gads ir zīmīgs – tajā iznāca saites dibinātāju ekrāna elka filma Sastrēgumstunda / Rush Hour, kas ir viena no 336 tajā gadā ASV kinoteātros izrādītajām filmām.
Šis gads bija kā robežzīme, jo jau 2000. gadā tika piedzīvots straujš ražošanas kāpums un iznāca 478 filmas. Salīdzinājumam – 2017. gadā tās bija 740 filmu, bet pērn – 871 filma.
Rotten Tomatoes funkcija ir skaidra – orientēt skatītāju kino tirgū un piedāvājumā. Tomēr vēl viens būtisks atskaites punkts ir Rotten Tomatoes priekšvēstnese – kinoindustrijas izpētes firmas CinemaScore reitingu sistēma. Tā tika ieviesta 1979. gadā, izpētot filmu auditorijas novērtējumu un reklāmas kampaņu, tika paredzēti kases panākumi. CinemaScore gadījumā prognoze tiek izteikta ar burtu palīdzību (A kā visaugstākais, bet F kā viszemākais vērtējums). Piemēram, šī gada vislabākās filmas Oskaru ieguvušais Ceļvedis / Green Book (2018) un nu jau par kulta filmu kļuvusī Melnā pantera / Black Panther (2018) ieguvušas A+ atzīmi. Tas nozīmē, ka sagaidāmas gan pozitīvas skatītāju atsauksmes, gan cienījami kases panākumi.
Pirms Rotten Tomatoes tieši CinemaScore vērtējums tika izmantots filmu reklāmas kampaņās kā filmas kvalitātes garants, tomēr tajā iztrūka būtiska komponente – kritiķa kā profesionāļa klātbūtne. Puvušo tomātu vietne neveic datu izpēti – tā izmanto parasto aizdomās turamo jeb kritiķu vērtējumu. Tajā procentu izteiksmē tiek novērtētas aktuālā repertuāra filmas, balstoties uz kritiķu recenzijām un tām piešķirot triju veidu novērtējumus. Certified fresh jeb "sertificēti svaigs" zīmotne pienākas filmām ar plašu izrādīšanu, kuras sasniegušas 75% pozitīvu vērtējumu vismaz no 80 kritiķiem (limitētas izrādīšanas gadījumā – četrdesmit), tostarp piecām labvēlīgām recenzijām jābūt no pieciem top kritiķiem (piemēram, autoriem no ietekmīgajiem The New York Times vai The Hollywood Reporter). Fresh jeb "svaigs" vērtējums tiek piešķirts filmām, kurām ir vairāk nekā 60% pozitīvas kritikas. Savukārt Rotten jeb "sapuvis" pienākas tiem kinodarbiem, kuri tomātmetra skalā atrodas starp 0 un 59 procentiem.
Skatītāja lubrikants
Šīs saites popularitāti kopš 2010. gada pētījis Džons Penns, filmu izpētes kompānijas National Research Group vadītājs.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 17. - 23. maija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!