Izpētot Antarktīdas rietumu teritorijas, ģeologi zem ledājiem atklājuši kompleksu upju sistēmu vairāku tūkstošu kilometru garumā. Dažādas minerālvielas pa tām nestas pat 1500 kilometru attālumā, ziņo žurnāls Science Advances.
Izanalizējot līdz 30 metriem dziļi jūras dibenā savāktos nogulumiežus, pētnieki konstatēja, ka upju gultnes veidojušās jau pirms 85 miljoniem gadu. Jaunākās nogulsnes, ieskaitot dzīvnieku fosilijas, bija 30 miljonus gadu senas. Padziļināta izpēte palīdzēja nonākt pie secinājuma, ka ūdeņiem bagātākās šīs upes bija periodā pirms 34–44 miljoniem gadu, kas planētas vēsturē zināms kā vidējais un vēlīnais eocēna laikmets. Tas bija ārkārtīgi silts periods, kad tropiskais un subtropu klimats valdīja apgabalos, kuri šobrīd ir mūžīgā sasaluma zonā. Tiek uzskatīts, ka tobrīd nekur uz Zemes neesot bijusi noturīga ledus kārta un atmosfērā bijis ļoti augsts oglekļa dioksīda līmenis.
Tas ir vēl viens atgādinājums, ka Zeme ilgajā pastāvēšanas laikā ekstremālas klimata pārmaiņas piedzīvojusi ne reizi vien.