Mūsu klimatiskajiem apstākļiem raksturīgais vēsums varbūt nemaz nav tik slikts, ja vien iemācāmies to pareizi izmantot. Piemēram, iegremdēties vai peldēties remdenā ūdenī. Jauns zinātnisks pētījums apliecinājis, ka pat piecu minūšu ilga atrašanās salīdzinoši aukstā ūdenī ne vien uzmundrina ķermeni, bet arī aktivizē smadzenes.
Ziemas peldēšanas cienītāji var uzgavilēt par šo atklājumu. Taču arī pārējiem nav iemesla sapīkt, jo pozitīvajam efektam nav nepieciešams ledains ūdens. Patiesībā derēs pat visnotaļ silta vanna. Proti, eksperimentā Bornmutas Universitātes zinātnieki izmantoja tvertni, kurā bija 20 grādu pēc Celsija skalas vēss ūdens. Baltijas jūra šo temperatūru pārsniedz tikai karstākajos vasaras mēnešos. 33 fiziski veseliem eksperimenta dalībniekiem vecumā no 20 līdz 45 gadiem bija jāpavada tvertnē piecas minūtes, un visu šo laiku viņu smadzenēm tika veikta magnētiskā rezonanse.
RACIONĀLĀKA DOMĀŠANA
Ko tad britu zinātnieki ieraudzīja? Viņi paši apgalvo, ka beidzot ieguvuši atbildi uz jautājumu, kādēļ pelde aukstā upē, ezerā vai jūrā mēdz būt tik atsvaidzinoša. Magnētiskās rezonanses attēli parādīja, ka šajā laikā notiek pārmaiņas vairākās smadzeņu daļās un to savienojumos. Pētnieki konstatēja, ka paaugstinās aktivitāte prefrontālās garozas vidū un parietālajā daļā. Šīs smadzeņu daļas ir iesaistītas uzmanības uzturēšanā, lēmumu pieņemšanā un emociju kontrolēšanā. Tas nozīmē, ka aukstuma ietekmē lēmumu pieņemšanas un emociju "savākšanas" kapacitāte pieaug. Proti, cilvēks spēj domāt racionālāk un skaidrāk.
To apliecināja arī dalībnieku aptaujas rezultāti. Viņi norādīja, ka pēc peldes jutās aktīvāki, modrāki, uzmanīgāki un mazāk noguruši.
PIELĀGOJAS APSTĀKĻIEM
"Visas sīkās smadzeņu daļas ir savstarpēji saistītas noteiktā veidā, kad veicam darbības ikdienas dzīvē, tādēļ smadzenes darbojas kā viens veselums. Kad mūsu dalībnieki devās aukstajā ūdenī, mēs redzējām fizioloģiskās sekas, piemēram, drebuļus un smagu elpošanu. Taču pēc tam magnētiskās rezonanses rezultāti mums parādīja, kā smadzenes pārveido savienojumus, lai palīdzētu personai tikt galā ar šoku," žurnālā Biology raksta darba grupas vadītāja, universitātes psiholoģijas vecākā pasniedzēja Ala Jankouska, "kad dalībnieki teica, ka jūtas modrāki, satraukti un kopumā labāk pēc aukstās vannas, mēs gaidījām, ka šo daļu savienojumi mainīsies. Un tieši tā arī notika."
Zinātniece plāno izmantot savus atklājumus, lai labāk izprastu savienojumus un mijiedarbību starp smadzeņu daļām cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem. Līdzšinējie pētījumi parādījuši, ka depresijas un trauksmes nomocītiem cilvēkiem tie ir citādi.
"Noskaidrojot, kā auksts ūdens pārveido šo smadzeņu daļu savienojumus, mēs varētu mēģināt saprast, kāpēc cilvēkiem ar šiem traucējumiem ir tik atšķirīgi savienojumi un kā tos mainīt," nākotnes plānus ieskicē Jankouska.