Zemākā dzimstība gadsimta laikā. Tik dramatiska ziņa Latvijā izskanēja jau 2023. gada sākumā, vēstot par 2022. gadā piedzimušajiem 15 535 mazuļiem. Kopš tā brīža situācija kļuvusi tikai sliktāka, jo pērn iedzīvotāju rindas papildināja vien 12 571 bērns, un demogrāfi pamatoti skandina trauksmes zvanus. Dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs kopš 1990. gada, kas nozīmē, ka iedzīvotāju skaits ik gadu ir samazinājies. 2023. gadā Latvijā pat bija straujākais iedzīvotāju skaita kritums visā Eiropas Savienībā (ES).
Ja tendence turpināsies, tuvākajās desmitgadēs sabiedrība saskarsies ne vien ar nopietnām darbaspēka problēmām, bet pat eksistenciāliem nācijas izdzīvošanas draudiem.
DZIMST MAZĀK
Paraugoties uz demogrāfijas izaicinājumiem ārkārtīgi ciniski, iespējams saskatīt arī pozitīvo. Bērnudārzu trūkumu problēma atrisinās pati no sevis, mazāk iedzīvotāju nozīmē mazāku vides piesārņojumu, un arī konkurence uz darbvietām atslābst. Pat trūkstošās darbarokas varētu aizstāt roboti un mākslīgais intelekts. Taču tie nespēs parūpēties par nācijas saglabāšanos.
Varam vien mierināt sevi ar domu, ka dzimstības līknes slīd lejup visā Eiropā. 2008. gadā uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem piedzima 10,6 bērni, toties 2022. gadā – vairs tikai 8,7. Visaugstākais rādītājs ir Kiprā – 11,2, bet zemākais – Itālijā, kur uz tūkstoš cilvēkiem dzimst vairs tikai 6,7 bērni, liecina Eurostat 2024. gada ziņojums Demography of Europe. Latvijā šis skaitlis ir tuvu bloka vidējam – 8,5. Igauņiem ar 8,6 bērniem uz tūkstoš iedzīvotājiem klājas līdzīgi, bet lietuviešiem krietni plānāk – vien 7,8. ES vidējais skaitlis ir 8,7.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 28. marta - 3. aprīļa numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!