Viens no avotiem, kuru izmantojot iespējams gūt priekšstatu par situāciju veselības aprūpes jomā Baltijas valstīs, ir Eiropas Savienības (ES) oficiālie jeb Eurostat dati. Tiesa, šeit jāņem vērā, ka Eurostat datu apkopojumus tradicionāli publisko ar divu līdz trīs gadu nobīdi laikā, kamdēļ tie var arī neatbilst aktuālajai situācijai. Patlaban pēdējie Eurostat interneta vietnē pieejamie dati par dalībvalstu tēriņiem veselības aprūpes vajadzībām ir publiskoti 2022. gada decembrī un attiecas uz 2020. gadu. Jaunu datu pieeja kavējas, tostarp tāpēc, ka Covid-19 pandēmijas dēļ šī informācija, visticamāk, nebūs objektīva un statistiķi gaida reālākas statistikas parādīšanos.
Taču ko statistikas aina rāda un kādu situāciju iezīmē skaitļi Baltijas valstu salīdzinājumā, tostarp Eiropas līmenī?
VALSTS UN CITI AVOTI
Saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem Eurostat datiem Latvijas tēriņi veselības aprūpei bija 7,5% no iekšzemes kopprodukta (healthcare expenditure relative to GDP) – tikpat, cik Lietuvā. Igaunijā šis rādītājs bija 7,8%. Savukārt trīs Eiropas Savienības valstis ar lielākajiem tēriņiem šajā jomā bija Vācija (12,8%), Francija (12,2%) un Austrija (11,5%), bet ES kopumā šis rādītājs bija 10,9%.
Svarīgi, ka šajā statistikā ņemts vērā gan valdību piešķirtais finansējums, gan obligātās veselības apdrošināšanas shēmas un obligātie medicīniskie uzkrājumu konti, kas parasti ir daļa no sociālā nodrošinājuma sistēmas. Tie visi kopā ir galvenie veselības aprūpes finansējuma avoti un veido 61,8%–87,7% visa nozares finansējuma dalībvalstīs.
Papildus statistikā vēl iekļauta arī tāda sadaļa kā Citi avoti, ar to galvenokārt saprotot neobligāto apdrošināšanu, maksas medicīnas pakalpojumus u. c. Latvijas gadījumā 63,6% finansējumu veido valsts līdzekļi, bet pārējie 36,4% medicīnas nozares budžeta atrodami jau minētajā Citu avotu sadaļā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 13. - 19. septembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!