Zirņa piemērs uzskatāmi parāda, ka līdzīgi kā uzņēmumos, kur ar pacietīgu darbu un zināšanu uzkrāšanu pa karjeras kāpnēm no palīgstrādnieka var aizkļūt līdz direktora krēslam, arī hokeja valstsvienībā ir iespējama virzīšanās augšup. Direktora jeb, šajā gadījumā, galvenā trenera amatu Zirnis vēl nav sasniedzis, taču solis uz priekšu ir sperts.
Video montēšanas prasmi Zirnis iemācījies no NHL kluba Našvilas Predators speciālistiem. "Tolaik strādāju jauniešu komandā Našvilā un sapazinos ar cilvēkiem, kuri to darīja. Man arī paveicās, ka NHL iestājās lokauts. Predators treneriem un palīgiem bija daudz brīvā laika. Varēju no viņiem mācīties." Pēc Kārļa teiktā, cilvēkam no malas ir tikpat kā neiespējami kļūt par hokeja komandas videooperatoru. "Galvenais — ir jājūt spēle. Jebkurš hokeja videooperators pateiks, ka nevar vienkārši atnākt un sākt filmēt. Jā, cilvēks var perfekti pārzināt datora lietas un filmēšanu, bet, ja neorientējas spēlē un nezina, ko treneris uz ekrāna vēlas redzēt, tad nekas nesanāks."
Trenera palīga pienākumus Kārlis pirmo reizi sāka pildīt 2013.gada pasaules čempionātā Helsinkos. Zirņa ieteikumos Nolans jau vairāk ieklausījās pagājušogad olimpiādē Sočos un pasaules čempionātā Minskā. Pēc Beļavska stāšanās amatā pārējie palīgi ir nomainījušies, palicis tikai Zirnis, kurš tad arī vienīgais vislabāk var raksturot atšķirības abu treneru darbībā. "Es neteiktu, ka Nolana un Beļavska darba stils ir ļoti atšķirīgs. Savādāks ir treniņu process, un Tedam bija arī cits skats uz spēlētājiem, tiesa, šopavasar mēs vēl neesam nonākuši līdz situācijai, kad jāizšķiras par devīto aizsargu un piecpadsmito uzbrucēju, kuri nebrauks uz pasaules čempionātu. Tomēr jau redzu, ka Sašam (Beļavskim) ir savādāks skats uz spēlētājiem. Tedam gandrīz vai primārais bija redzēt, ka spēlētājs patiešām grib spēlēt izlasē un sevi pierādīt. Meistarībai nebija tik lielas nozīmes, kad vajadzēja izšķirties starp vienu vai otru kandidātu. Es nekādā ziņā negribu apgalvot, ka Beļavskim, izvērtējot kandidātus, nebūtu būtiskas cīnītāja īpašības. Arī viņš vēlas sastāvā spēlētājus, kuriem mirdz acis, tikai viņa pieeja ir tāda, ka trešās un ceturtās maiņas spēlētājiem nav tikai jāiemet ripa zonā un pēc tam jāsitas. Arī ceturtās maiņas spēlētājam jāprot izveidot vārtu gūšanas momentus."
Latvijas valstsvienības sastāvā Zirnis savulaik aizvadīja pārbaudes spēles ar Franciju, kad izlases treneris bija Haralds Vasiļjevs. "Atceros, ka spēlēju vienā maiņā ar Alekseju Širokovu. Pēc tam Kurta Lindstrēma vadīšanas laikā spēlēju turnīrā Igaunijā, kur mani partneri laukumā bija Artis Ābols un, ja nemaldos, Sergejs Seņins." Kārlis ir spēlējis vienā maiņā arī ar pašreizējo Krievijas izlases galveno treneri Oļegu Znaroku. "Tas bija Vasiļjeva vadīšanas laikā, kad tika sarīkots turnīrs ar divu Latvijas izlašu, Rīgas un Liepājas komandu piedalīšanos. Haralds bija nosūtījis Znaroku uz otro izlasi, un sagadījās tā, ka pēdējā spēlē Liepājā spēlējām pret Latvijas pirmo izlasi. Oļegs mūs visus uzkurināja, un to spēli mēs vinnējām. Biju vienā maiņā ar Znaroku un Širokovu."
Latvijas izlasei šogad pasaules čempionātā Prāgā savainojumu vai citu iemeslu dēļ nebūs puse spēlētāju no pagājušā gada sastāva. Sākotnējais optimisms ir noplacis gandrīz vai līdz galējai pesimisma robežai, jo izlases sniegums pārbaudes spēļu ciklā bijis patālu no vēlamā. "Katru gadu ir spēlētāji, kuri gūst traumas vai arī viņiem ir kāds cits iemesls, lai nebrauktu uz čempionātu. Es neteiktu, ka šogad ir labāk, bet nav arī daudz sliktāk. Ir jaunie spēlētāji, kas sevi pieteikuši daudzsološi."
Ja pērn pirmajā spēlē uzvarējām Somiju, kāpēc lai šogad to pašu neatkārtotu spēlē ar Kanādu? — sarunas nobeigumā noticēt komandai mudina Kārlis, un šķiet, ka nelabojams optimists uz Latvijas izlases soliņa pašreizējā situācijā ir visvairāk nepieciešams.
Visu rakstu par Kārli Zirni lasiet žurnāla Sestdiena 24.aprīļa numurā!