Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) LK maksātnespējas pieteikumu plāno iesniegt nākamās nedēļas sākumā, visticamāk, pirmdien. Finanšu ministrija (FM) secinājusi, ka Krājbankas likvidācija vismaz nākamajos divos ceturkšņos samazinās Latvijas iekšējā kopprodukta (IKP) pieaugumu. Tomēr bankas likvidācija, nevis mēģinājumi to glābt esot bijis pareizākais ceļš.
Cer arī uz 100 miljoniem
Krājbankas kredītportfeļa pārņemšana valstij, ņemot vērā, ka daļa no tā ir saistīta ar noziedzīgām darbībām, būtu valsts atbalsta sniegšana noziedzīgos darījumos iesaistītām personām, piektdien paziņoja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Jānis Pūce. Viņš arī norādīja, ka nav konstatētas tik lielas problēmas, lai kredītus nespētu pārņemt komercbanku sektors. Kā piektdien stāstīja par LK pārvaldnieku ieceltais Jānis Brazovskis, FKTK vadītājas vietnieks, bankas kredītportfelī ir pieejami nedaudz vairāk nekā 300 miljoni latu. Vēl apmēram 200-250 miljoni latu ir uzkrājumi, kas varētu nebūt tik ātri atgūstami, to skaitā ap 10 miljoniem latu no Snoras bankas. «Snoras banka nevar uzskatīt LK par savu aktīvu un izmantot - Snoras aktīvs ir nevis pati banka, bet gan tās akcijas,» skaidroja J. Brazovskis, norādot, ka gadījumā, ja Lietuva Krājbankai atrastu to pircēju, Latvijas puse varētu tikai priecāties. FKTK arī cer, ka ar tiesībsargu palīdzību būs iespējams atgūt ar finanšu ķīlu apgrūtinātus ap 100 milj. latu, kas arī bija par pamatu lēmumam slēgt Krājbanku. Jau tagad atgūta daļa darījumu dokumentu. LK nauda ieķīlāta bankās gan ES valstīs, gan Krievijā, no pirmajām izredzes atgūt šos līdzekļus esot lielākas. J. Brazovskis norādīja, ka FKTK rīkosies, lai naudu atgūtu no Snoras bijušajiem vadītājiem un īpašniekiem Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska, pieļaujot iespēju, ka varētu pārņemt arī viņu personīgos īpašumus.
Lai nesteidzoties
Vēl sestdien LK klienti varēs saņemt tikai 50 latu no bankā esošās naudas, taču jau no nākamās otrdienas viņi pēc likumā garantētās kompensācijas 70 tūkstošu latu apmērā varēs doties uz Citadeles banku, tiesa gan, steigai īsti nav pamata, jo garantēto naudas summu varēs saņemt vēl 60 gadu. Kopš trešdienas, kad iedzīvotājiem tika dota iespēja izņemt naudu no saviem kontiem līdz 50 latiem, katru dienu izpildīts aptuveni 40 tūkstošu transakciju, ik dienu izņemot nedaudz vairāk par diviem miljoniem latu. Pagaidām amatpersonas izvairās nosaukt termiņus, kad pie naudas tiks tie, kuru noguldītās summas bankā pārsniedz 70 tūkstošus latu, un vai maz pēc tam kāda nauda būs palikusi pāri. Iepriekš minēts, ka atlīdzībām būs nepieciešams ap 350 miljoniem latu, ko segs Noguldījumu garantiju fonds un Valsts kase, taču pēc tam šie līdzekļi Krājbankai būs jāatdod. Finanšu kompānijas Laika stars pārstāvis Vadims Jerošenko laikrakstam Dienas Bizness izteicies, ka ātrajā realizācijā par Krājbanku varētu dabūt 300 miljonu latu, tas nozīmē, ka cerību uz atlīdzību 2. kārtu faktiski nav.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piektdien atzina, ka Krājbankas maksātnespējas pieteikšana ir viens no iemesliem, kāpēc ievilkušās sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, taču gan no Starptautiskā Valūtas fonda, gan Eiropas Komisijas esot saņemti apliecinājumi par turpmāku sarunu virzību. Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs Māris Kālis savukārt atzinis, ka problēmas Krājbankā sistēmiski neietekmēs finanšu sektoru, taču varētu bremzēties IKP pieaugums, kā arī ekonomiskā attīstība, tāpēc svarīgi pēc iespējas atjaunot sabiedrības uzticību finanšu sektoram. Finanšu ministrija prognozē - bankas maksātnespējas ietekme uz tautsaimniecību kopumā varētu būt jūtama jau šā gada pēdējā ceturksnī, piebremzējot līdz šim sasniegto straujo ekonomikas izaugsmes tempu. Negatīva ietekme varētu būt vērojama arī nākamā gada pirmajā ceturksnī.