Tie vidēji par trešdaļu samazina vēja, mazo HES un biogāzes stacijās ražotās enerģijas obligātā iepirkuma cenu. No čukstiem bija jaušams, ka politiķi stingri iestāsies par grozījumu atlikšanu. Valdības sēdē TP trijotnei pievienojās arī vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) un par treknajiem noteikumiem atbildīgais iepriekšējais ekonomikas, tagad satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (_TB_/LNNK). Galvenais arguments formāls - EM grozījumus iesniegusi tikai dažas minūtes pirms valdības sēdes sākuma, nav arī vajadzīgo atzinumu. Oficiāli nepateiktais bija - TP vienkārši vēlas novilcināt grozījumu pieņemšanu, jo, kamēr grozījumi nav pieņemti, spēkā ir iepriekšējās valdības apstiprinātie noteikumi un tajos noteiktais treknais tarifs.
Kur intereses?
Kāda motivācija vada politiķus, ja eksperti ir vienisprātis, ka Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības pēdējās dienās pieņemtie atbalsta noteikumi paredzēja pārspīlēti augstus zaļās enerģijas iepirkuma tarifus? Kā ļauj secināt Dienas pētītais un ekspertu teiktais, atbilde ir biznesa interesēs. Zaļās enerģijas attīstību valsts atbalsta ar palielinātu enerģijas iepirkuma tarifu, ko īsteno Latvenergo. Visi, kas grib, ar tās ražošanu nevar nodarboties, jo par palielinātu tarifu iepērkamās zaļās enerģijas apjomu valsts ierobežojusi ar kvotām. Taču provizoriskais šī biznesa pīrāgs nav sīks - pēc aptuvenām aplēsēm, vēja, mazo HES un biogāzes staciju atbalsta cena ir tuva 100 miljoniem latu gadā. Tā ir summa, kādu Latvenergo samaksās par zaļās, bet dārgākās enerģijas iepirkšanu no privātajiem ražotājiem. Jo iepirkuma tarifs augstāks, jo naudu saņem vairāk. Ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) virzītie grozījumi tarifu samazina, īpaši skarbi apcērpot vēja enerģijas cenu. Tas savukārt nav izdevīgi dažiem ar TP saistītiem vēja biznesa spēlētājiem, piemēram, lielākais vēja parks pastarpināti pieder TP dibinātāja Andra Šķēles ģimenei.
Grozījumu vilcināšanā saduras potenciālo biogāzes enerģijas ražotāju intereses. EM grozījumi, lai arī samazina biogāzes enerģijas atbalsta cenu, paredz papildus kvotu piešķiršanu tiem, kuri tās nedabūja, jo visas saņēma Liepājas lieluzņēmējs Andris Griģis. Daļa no potenciālajiem ražotājiem ir zemnieki, kas jau saņēmuši atbalstu biogāzes staciju celtniecībai no ES fondiem. Kamēr grozījumi nav pieņemti, bankas kredītus nedod. Viens no potenciālajiem biogāzes ražotājiem zemnieku saimniecības īpašnieks Jānis Vinters par izveidojušos situāciju saka: «Būs baigais fui, ja valdība grozījumus nepieņems.» Vērtējot varas gaiteņos notiekošo, viņš atzīst, ka stīvēšanās ap noteikumiem ir, jo vējiem atbalstu grib samazināt un tas «vieniem nepatīk».
Ko darīt?
Par situācijas ķīlniekiem var dēvēt sabiedrību. Tas tā ir, jo noteikumos - gan iepriekšējās valdības pieņemtajos, gan A.Kampara piedāvātajos grozījumos - paredzētie zaļās enerģijas tarifi ir augsti. Tie ir krietni virs Eiropas valstu vidējā līmeņa. Meklējot risinājumu, viens no variantiem ir TP deputāta V.Kraukļa priekšlikums izstrādāt speciālu zaļās enerģijas likumu. Idejai apturēt pašreizējos noteikumus un izstrādāt jaunu likumu pievienojas arī EK enerģētikas komisāra padomnieks Juris Ozoliņš, lai arī TP deputāta argumentus kritizē. Tomēr J.Ozoliņa skatījumā, lai nonāktu pie saprātīgām zaļās enerģijas cenām un kvotu atcelšanas, lai zaļās enerģijas ideju nesacūkotu ar politiskām interesēm, pašreizējie noteikumi ir jāaptur un jāsāk gatavot likumu, iesaistot sabiedrību, kompetenti diskutējot. Kvotas J.Ozoliņa skatījumā ir jāatceļ, ja tiek noteikta saprātīga, nevis pārspīlēti augsta cena, tad tirgus pats noregulē, kurš un cik daudz šajā jomā darbojas. Tādējādi novēršot arī risku, kuru piemin kvotu aizstāvji, proti, ka tās nepieciešamas, lai visi nemestos šajā biznesā. Izšķiršanās ir valdības un koalīcijas rokās. EM darba grupa ceturtdien vienojās par grozījumu galīgo variantu un nosūtīja to saskaņošanai, samazinātos atbalsta tarifus gan būtiski vairs necērpot. MK par noteikumu grozījumiem atkal lems otrdien.