Viņa atzīst, ka ceturtdien publicētā ziņa bijusi kļūdaina, bet uzskata, ka kļūda labota nākamajā avīzes izlaidumā. Savukārt _Dienas_ aptaujātie eksperti vienbalsīgi atzīst - LA, iespējams kļūdainā, publikācija būtu jāatsauc un meitenes ģimenei ir pamats tiesā prasīt viņai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.
Šogad Leģionāru atceres dienas pasākumu laikā pie Brīvības pieminekļa izcēlās starpgadījums - pēc asas vārdu apmaiņas kāda jauniete iepļaukāja sirmgalvi un uzspļāva viņas mētelim, par ko policija ierosināja lietu par sīko huligānismu. Ceturtdien LA rakstīja, ka šī meitene esot topošā pedagoģe N. Devjatņikova, un arī avīzes uzrunātie policijas pārstāvji to nenoliedzot. Šī ziņa interneta portālos izraisīja sašutuma vētru, un pret meiteni izskanēja daudz skarbu izteikumu, bet jau tajā pašā dienā parādījās krasi pretēja informācija - LU Pedagoģijas fakultātē šāda meitene nemācoties, bet aģentūra LETA sazinājās ar N. Devjatņikovas māti, kura atzina, ka policija tiešām meitenei esot prasījusi skaidrojumus, tomēr viņa pie Brīvības pieminekļa 16. martā nav varējusi būt, jo atradusies skolā. To aģentūrai apstiprināja arī N. Devjatņikovas klases audzinātāja.
Policisti neizpratnē
«Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pateikusi, ka žurnālistiem ir tiesības publicēt informāciju, kas varbūt ir izrādījusies nepatiesa, ja tajā brīdī viņiem ir bijis pietiekams pamats paļauties uz to, ka šī informācija ir patiesa,» Dienai skaidroja juriste Kristīne Dupate, kura pati tiesājas par Privātajā Dzīvē publicētām fotogrāfijām. Kur LA guvusi pārliecību, ka tās rīcībā esošā informācija par N. Devjatņikovas vainu ir patiesa, neizdevās noskaidrot. Avīzes galvenā redaktore Linda Rasa to atteicās atklāt, jo «neiešu taisnoties citas avīzes redakcijai».
Savukārt Valsts policijas (VP) pārstāve Sigita Pildava, kura minēta, iespējams, kļūdainajā publikācijā, noliedza, ka būtu jelko teikusi par N. Devjatņikovu. «Nezinu, kur žurnālists rada tādu pārliecību un kāpēc šādā veidā rakstīja, jo, kad runājām, es tikai visu laiku atkārtoju, ka pārbaudām cilvēkus,» viņa norāda. Arī Drošības policijas (DP) pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa skaidroja, ka LA žurnālistam esot vien norādījusi, ka lieta atrodas VP, tādēļ DP nekādus komentārus sniegt nevarot. Viņa arī neatminējās, ka sarunā vispār būtu izskanējis N. Devjatņikovas vārds.
Var tiesāties
K. Dupate skaidro, ka meitenes ģimenei ir pamats tiesā prasīt morālo kompensāciju: «Būtu jāvērtē, vai sabiedrības ieguvums, uzzinot šīs it kā likumpārkāpējas vārdu, bija lielāks, nekā kaitējums, kas nodarīts meitenei. LA noteikti būtu jāpublicē atsaukums.» Viņai pievienojas arī advokāts Lauris Liepa, kurš pārstāvēja žurnālisti Ilzi Naglu pēc tam, kad viņas mājās saistībā ar datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta tika veikta kratīšana: «Ja fakti tiek apgalvoti, tad medijs ir atbildīgs par to atbilstību patiesībai, un cilvēkiem ir tiesības prasīt, lai nepatiesu informāciju atsauc. Negribas izdarīt pārsteidzīgus secinājumus, bet, ja šādā Latvijā tik jūtīgā gadījumā ir notikusi kļūda ar personu, tad tas ir diezgan nopietni.»
Jautāta, vai LA šādu atsaukumu plāno publicēt, tās galvenā redaktore atbildēja, ka «mēs apzināmies, ka ir bijusi kļūda, šodienas [piektdienas] laikrakstā ir cita informācija, kur kļūda tiek labota, un viss! Bet, ja kādam ir vēl kādas pretenzijas, lai vēršas rakstiski redakcijā». L. Liepa gan iebilst, ka atsaukumam ir jāatbilst precīzām prasībām, lai to varētu saprast ne tikai mediju analītiķi, bet jebkurš lasītājs.
Arī Latvijas žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne uzskata, ka, lai arī «piektdien LA tiešām ir publicējusi korektu ziņu par meiteni, kas varētu būt saistīta ar incidentu 16.martā, un informācijas papildināšana un labošana ir normāls veids, kā koriģēt iepriekšējās publikācijas. Tomēr šoreiz LA varētu arī atvainoties par neprecīziem apgalvojumiem».