Paveicās ar praksi
Elīna ir Banku augstskolas absolvente, un izglītība finansēs bija mērķtiecīga izvēle. Patika gan studijas, gan tas, ka jau 1.kursā bija jāiet praksē bankā. «Tur ir vieglāk apgūt visu klasisko uzņēmējdarbības vidi - bankās viss notiek diezgan reglamentēti, kā pēc grāmatas.» Elīnai pieredze bankā devusi vērtīgu bāzi tālākajam atspērienam. Praksi viņa gribēja iziet «ne tur, kur visi», tāpēc pieteicās Rietumu bankā un izturēja konkursu uz vienu no divām praktikanta vietām. Veiksme bijusi arī tā, ka Elīna nokļuvusi Kredītu pārvaldē. «Padoms visiem topošajiem praktikantiem - jācenšas nokļūt tajās bankas nodaļās, kas ir aktīvās un peļņu nesošās. Negribu noniecināt arhīva nozīmi bankā, bet tur procesi ir vairāk administratīvi. Administratīvās lietas var mācīties jebkur, noderīgāk ir nokļūt pie kredītspeciālistiem, brokeriem, ar vērtspapīru tirdzniecību saistītās nodaļās. Tur ir pavisam cita darbības kvalitāte un plašums,» Elīna saka.
Uzreiz pēc prakses Elīnai bankas Kredītu pārvaldē piedāvāja patstāvīgu darbu - pie kredītlietu dokumentu kārtošanas. Meitene smaidot stāsta, ka priekšniece vēlāk atzinusies: Elīna darbu dabūjusi, arī pateicoties ierakstam CV par godalgotu vietu lietišķās informātikas olimpiādē vidusskolas laikā. «Tolaik tika veidots Latvijas banku parādnieku reģistrs, un vajadzēja kādu, kas noteiktajā formā varētu apkopot nepieciešamos datus,» Elīna skaidro. Divu gadu laikā viņa kļuva par kredītu projektu vadītāja asistenti, pēc tam kredītu projektus sāka vadīt arī pati.
Projekti palīdz augt
Tomēr reizē ar augstāku amatu nāca arī zināma vilšanās. «Man nepatika tas, ka, līdzko kredītņēmējam ir izsniegts kredīts, ietekmēt viņa uzņēmuma darbību faktiski nav iespējams, lai gan tieši bankas kredītu projektu vadītājam jāatbild par to, vai kredīts tiks atdots. Man tas radīja diezgan lielu diskomfortu. Sapratu arī, ka šis darbs agri vai vēlu pāriet rutīnā, bet tālākā izaugsme bankā kļūst lēna, jo straujajam izrāvienam seko stāvas korporatīvās kāpnes,» Elīna stāsta. Šī iemesla dēļ viņa piekrita darba piedāvājumam no uzņēmuma IT Alise, kurš tobrīd bija sācis savu pievienošanos nozares gigantam TietoEnator (kopš 2008.gada decembra - Tieto). Tagad Elīna smejas, ka «laikam cilvēkiem bija izveidojies priekšstats, ka es kaut ko no datoriem saprotu».
Nepieciešamākas jaunajā darbavietā tomēr bija zināšanas finansēs, jo Elīna kļuva par finanšu konsultanti lielā IT projektā, kurā tika izstrādāta klientu apkalpošanas un norēķinu sistēma. Pēc brīža viņa pārtapa par Oracle E-Business Suite projektu funkcionālo konsultanti, kur «jau bija jāsaprot, kā strādā konkrētais IT produkts un kā to vislabāk pielāgot klientam». Tālākā Elīnas izaugsme noritēja projektu vadītājas ampluā, pakāpeniski augot gan projektu vērienam, gan sarežģītībai. «Tas bija galvenais izrāviens,» Elīna vērtē. Starp nozīmīgākajiem veikumiem viņa min milzīgu IT projektu Norvēģijas telekomunikāciju uzņēmumam Telenor, kurā piedalījās septiņas valstis un Elīna vadīja Latvijas puses iesaistīšanos, divus gadus faktiski pavadot Norvēģijā. Spilgts sasniegums ir arī paša TietoEnator iekšējās resursu plānošanas sistēmas uzturēšana, ko nu pārņēmuši tieši Latvijas speciālisti.
Latvijā interesantāk
Pieredze Skandināvijā un darbā ar starptautiskajiem klientiem Elīnai ļāvusi apjaust, ka IT industrija Ziemeļvalstīs ir ar krietni garāku vēsturi un augstākām prasībām projektu norisē nekā Latvijā. «Jāspēj turēt līdzi,» Elīna atzīst. Latvijā IT nozare ir jaunāka, tāpēc dinamiskāka, interesantāka, lai gan arī grūtāka. «Mainīt amatu vai sfēru gribētu tikai tad, kad jau jutīšos ļoti zinoša un garlaikota,» Elīna ir pārliecināta.
Šī gada pavasarī viņa TietoEnator Alise kļuva par Oracle E-Business Suite nodaļas vadītāju, un projektu vadīšanā gūtās iemaņas nu noder arī darbā ar 80 cilvēku komandu. Vadītājas amats nācis dabiski, lielākā daļa padoto jau bija iepazīti projektos. «Galvenais - uzbūvēt labu struktūru un lai ir cilvēki, uz kuriem vari paļauties,» Elīna saka un apliecina, ka kolēģi tādi ir, tāpēc strādāt ir viegli. Gan darba rozīnīte, gan lielākie izaicinājumi tomēr slēpjas tieši cilvēku faktorā. «Tehnoloģiski neatrisināmu problēmu nav, bet cilvēklietas ir smalkāka matērija, ar kuru jārīkojas ļoti uzmanīgi,» viņa smaida. Lai slīpētu savas vadītājas prasmes, Elīna šogad iestājusies Rīgas Biznesa skolas MBA programmā. Lai gan studijas ar darbu savienot nav viegli, laiks atrodas arī hobijiem - ceļošanai, fotografēšanai un skriešanai.