Visbiežāk sistēmu testēšana ir pašu izstrādātāju un pasūtītāja darbinieku pienākums. Pasūtītājs pārzina sistēmas aptvertos procesus, tomēr tā darbiniekiem nav nepieciešamo prasmju lielapjoma sistēmu testēšanai, kā arī trūkst laika vai iespēju veikt jebkādu testēšanas automatizāciju.
Situāciju varam salīdzināt ar piemēru no finanšu sfēras - lielākiem uzņēmumiem gada pārskatu pārbaudīšanai jāpieaicina speciālisti -zvērināti revidenti vai auditori. Šis pienākums nav pašu finanšu speciālistu ziņā. Savukārt IKT sistēmu testēšanā šis solis tiek izlaists, un rezultātā tās tiek pieņemtas ekspluatācijā ar lielu kļūdu skaitu, kuru labošana produkcijas apstākļos ir ilgstoša, dārga un atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz sistēmas lietotājiem. Pasūtītājs ir saņēmis apšaubāmas kvalitātes produktu, kura turpmāko kļūdu labošana izmaksā papildu līdzekļus.
Piemēru, kādas ir sekas, ja sistēmas tiek testētas formāli vai netiek testētas vispār, Latvijā ir daudz. Ja Valsts ieņēmumu dienesta sistēma būtu kvalitatīvi testēta un novērstas visas kļūdas, tā saucamās Neo lietas nebūtu, jo neviens nevarētu izmantot sistēmas nepilnības informācijas iegūšanai. Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes sistēmas elektroniskajai tautas skaitīšanai kļūdas ļāva jebkuram sistēmas lietotājam nepilnību dēļ piekļūt iesniegtajai informācijai.
Latvijā tikai retai, par publisko finansējumu radītai IKT sistēmai tiek īstenota veiktspējas testēšana - piemēram, pārbaudot, cik daudz lietotāju vienlaikus sistēma spēj apkalpot. Tādējādi iepirkuma dokumentācijā norādītās veiktspējas prasības faktiski ir fiktīvas - par to izpildi lielākoties nav pārliecības ne piegādātājam, ne arī pasūtītājam.
Šī iemesla dēļ arī rodas publiski izskanējušie gadījumi, kad kādas iestādes sistēma darbojas pārāk lēni vai vispār pārstāj darboties, kad to sāk izmantot ievērojams lietotāju skaits.
Tāpat arī tikai retā Latvijas publiskā IKT sistēma piedzīvo papildu drošības testus - visām publiskajām sistēmām Latvijā tiek veikti formāli drošības testi, izpildot minimālu pārbaudes programmu, neizvērtējot konkrētās sistēmas prasības un lietotāju intereses.
Obligāta prasība pēc kvalitatīvas IKT sistēmas testēšanas pirms tās formālās un reālās nodošanas ikdienas lietotājiem ir vienīgais veids, kā izvairīties no kļūdu radītajām sekām, ietaupot ievērojamus finanšu resursus.
Latvijas IKT nozare ir attīstīta, un speciālisti spēj piedāvāt augstas kvalitātes inovatīvus risinājumus vietējam un eksporta tirgiem, tādēļ nevarēšana atrisināt IKT sistēmu testēšanas jautājumu valsts iestādēs ir paradokss, kas būtu jānovērš pēc iespējas operatīvāk.
*SQUALIO valdes priekšsēdētājs