Padomes loceklis Agris Bitāns, kurš kopā ar advokātu disciplinārlietu komisijas priekšsēdētāju Lauri Liepu pārstāvēja padomi tiesā, _Dienai_ pieļāva, ka spriedums tiks pārsūdzēts, jo «tas nav tik ļoti nozīmīgi šajā lietā kā vispār, lai gūtu skaidrību, kā rīkoties šādās situācijās». Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā; visticamāk, ZAP par šo jautājumu lems nākamajā sēdē oktobra vidū.
Kā ziņots, par disciplinārlietas ierosināšanu ZAP lēma pēc tam, kad LTV raidījums De facto publiskoja sarunas starp tobrīd lielāko Latvijas privāto zemes īpašnieku Gati Saknīti un viņa advokātu V.Tihonovu. Sarunās vairākkārt minēta nepieciešamība dot kukuļus tiesnešiem un tiesībsargiem, lai G.Saknītis sekmīgi spētu aizstāvēt savas intereses, cīnoties par zaudētu īpašumu atgūšanu. Ar šīm darbībām un sekojošiem skaidrojumiem V.Tihonovs esot radījis smagas sekas advokāta profesijai, mazinot sabiedrības uzticību tai un radot šaubas par visu advokātu godīgumu, secināja disciplinārlietu komisija.
Kā spriedumā norāda tiesa, 2006.gada 13.jūnijā disciplinārlietu komisija atzina, ka V.Tihonovs ir rupji pārkāpis advokātu profesionālās ētikas noteikumus, un nolēma kā sodu piemērot izslēgšanu no advokatūras. 2008.gada 7.oktobrī ZAP, pamatojoties uz šo lēmumu, nolēma izslēgt V.Tihonovu no zvērinātu advokātu skaita. Tādējādi tiesa secināja, ka disciplinārsods viņam tika uzlikts 2008.gada 7.oktobrī, taču Advokatūras likumā noteikts, ka disciplinārsodu zvērinātam advokātam var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas. Tiesa uzskata, ka par to uzskatāms 2006.gada 13.jūnijs, un nesaskata objektīvus apstākļus, kādēļ ZAP nevarēja lemt par disciplinārsoda uzlikšanu pieteicējam jau 2006.gadā.
ZAP gan uzskatīja, ka V.Tihonova pārkāpums atklāts 2006.gada 25.aprīlī un disciplinārsods uzlikts tā paša gada 13.jūnijā, tātad likumā noteiktajā termiņā. Tiesas sēdē ZAP pārstāvji gan atzina, ka arī advokātu vidū pastāv atšķirīgi viedokļi, vai šis disciplinārlietu komisijas lēmums uzskatāms par starplēmumu vai administratīvo aktu, un tiesai šis jautājums ir jāizšķir.