Karzajī ir pie varas Afganistānā jau kopš _Taliban_ režīma krišanas 2001.gada nogalē, un viņš vēlas pārliecināt afgāņus, ka viņa palikšana amatā būs garantija valsts stabilitātei un ekonomikas izaugsmei. Taču pēdējos gados arvien vairāk izpaužas gan afgāņu, gan Rietumu sabiedroto vilšanās par H.Karzajī darbību, jo viņš tiek kritizēts par to, ka nav spējis apkarot korupciju un sakaut _Taliban_ nemierniekus.
Bažas par viltošanu
Par spīti uz šīm problēmām, vēlēšanās tiek prognozēta H.Karzajī uzvara, jo viņam būs visas iespējas izmantot «administratīvos resursus» un ietekmīgu sabiedroto atbalstu. Par nopietnāko H.Karzajī sāncensi kļuvis bijušais Afganistānas ārlietu ministrs Abdulla Abdulla, kurš uzskata, ka Afganistāna pelnījusi godīgāku valdību. Kā prognozē bijušais Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš, šoreiz varētu būt nepieciešama vēlēšanu otrā kārta, kurā piedalīsies H.Karzajī un Abdulla Abdulla. A.Lejiņš vēsta, ka Abdulla Abdulla pēc izcelsmes ir tadžiks, viņam ir daudz atbalstītāju Afganistānas ziemeļos. Šajā reģionā vēlētāju aktivitāte varētu būt lielāka nekā valsts dienvidos, kur Taliban mēģina iebiedēt vēlētājus.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka H.Karzajī varētu saņemt ap 45% balsu, bet par Abdullu Abdullu gatavi balsot 25% vēlētāju. Tādā gadījumā nāksies rīkot otro kārtu, kurā opozīcija varētu apvienoties pret H.Karzajī. Viņš nevēlas pieļaut šādu notikumu attīstību, tādēļ mēģinās uzvarēt jau pirmajā kārtā. 2004.gada vēlēšanās tas viņam izdevās ar 55% balsu. Daļa analītiķu raizējas, ka vēlēšanās iespējama masveida rezultātu viltošana. Novērotāji vēsta, ka daudzi vīrieši mēģinās nobalsot savu sievu vietā; Kandahāras pilsētā vēlētāju sarakstos reģistrēta pat amerikāņu dziedātāja Britnija Spīrsa.
H.Karzajī jau laikus nodrošinājies ar ietekmīgu vietējo komandieru atbalstu, kas viņam varētu sarūpēt nepieciešamās balsis. Piemēram, atbalstu prezidentam izteicis Abduls Rašīds Dostums, kuram ir liela ietekme Afganistānas uzbeku kopienā. Dažas dienas pirms vēlēšanām A.R.Dostums, kurš dzīvoja trimdā Turcijā, atgriezās Afganistānā un aicināja tautiešus balsot par H.Karzajī.
Afganistānas politikas novērotāji raizējas, ka pēc vēlēšanām H.Karzajī būs spiests atmaksāt parādu un dāsni atalgot savus sabiedrotos ar ietekmīgiem amatiem. Tas varētu pastiprināt vietējo vadoņu patvaļu un korupciju. «Nav šaubu, ka Karzajī nākamo valdību papildinās cilvēktiesību pārkāpēji un kaujinieku komandieri. Amati valdībā tiks sadalīti atkarībā no tā, cik balsu viņi būs sarūpējuši prezidentam Karzajī,» intervijā Reuters stāsta afgāņu rakstnieks Muhammeds Kasīms Ahgārs.
Talibu draudi
Valdošo aprindu korupcija rosina daļu afgāņu atbalstīt Taliban kaujiniekus, ko daudzi uzskata par godīgākiem un taisnīgākiem. «Talibi nebija labi, bet tagadējā valdība ir zagļi un slepkavas,» ziņu aģentūrai AP stāsta afgāņu uzņēmējs Hāns.
Daudziem afgāņiem nepatīk arī H.Karzajī draudzīgās attiecības ar Rietumiem un viņa atbalsts ārvalstu karaspēka klātbūtnei Afganistānā. Taliban pieprasa, lai NATO vadītās koalīcijas spēki nekavējoties pamestu Afganistānu.
Talibi draudējuši izjaukt prezidenta vēlēšanas, brīdinot afgāņus, ka vēlēšanu dienā iespējami uzbrukumi balsošanas iecirkņiem. Taliban draudi varētu mazināt vēlētāju aktivitāti, it sevišķi valsts dienvidos. Valdība gan sola darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu mierīgu vēlēšanu norisi. Par drošību gatavi rūpēties arī vairāk nekā 100 000 starptautiskās koalīcijas karavīru.
Afganistānas valdība pieprasa, lai vēlēšanu dienā žurnālisti neziņotu par uzbrukumiem iecirkņiem, jo sliktās ziņas varētu nobiedēt vēlētājus. Balsotāju aktivitāte parādīs, vai afgāņi uzticas valdības solījumiem par drošības garantēšanu. «Ja vēlēšanu dienā 60% afgāņu aizies balsot, tas būs liels zaudējums talibiem,» spriež A.Lejiņš. «Jāpierāda, ka tauta nebaidās balsot, par spīti Taliban draudiem.»