Simtiem tūkstošiem cilvēku, no kuriem liela daļa bēg no militārajiem konfliktiem un nabadzības Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un Afganistānā, šogad ir šķērsojuši Austriju, kas ir pēdējā valsts migrantu ceļā uz Vāciju, kuras kanclere Angela Merkele šovasar paziņoja par savas valsts gatavību uzņemt simtiem tūkstošiem patvēruma meklētāju.
Tikai samērā neliela daļa no viņiem ir oficiāli pieprasījuši patvērumu Austrijā, bet austriešiem milzu galvassāpes sagādājusi šo cilvēku izmitināšana.
Austrijas Iekšlietu ministrija informē, ka 2015. gadā valsts saņēmusi jau 85 tūkstošus patvēruma lūgumu. Varasiestādes prognozē, ka līdz gada beigām to skaits pieaugs vismaz līdz 95 tūkstošiem, tas ir vairāk nekā viens procents no visa valsts iedzīvotāju skaita. Salīdzinājumam - 2014. gadā Austrijā patvērumu lūdza 28 tūkstoši cilvēku. 38% patvēruma lūgumu tika apmierināti, vēsta ziņu aģentūra Reuters.
«Mēs nevaram izlikties, ka visiem migrantiem ir pamats saņemt patvērumu,» Austrijas valdības vadītājs V. Faimans sacījis intervijā vietējam laikrakstam Oesterreich. «Tāpēc mums ir jāpasteidzina [migrantu] deportācija.»
Migrantiem draudzīgā sociāldemokrāta V. Faimana vadītās koalīcijas valdības partneri no konservatīvās Tautas partijas aicinājuši pastiprināt robežkontroli uz valsts robežas ar Slovēniju, lai atturētu migrantus ierasties Austrijā. Opozīcijā esošā galēji labējā Brīvības partija audzējusi popularitāti, mudinot uz robežas izvietot žogu.
Līdz ar ziemas iestāšanos migrantu un patvēruma meklētāju plūsma uz Eiropu ir noplakusi, bet Austrijas kanclers brīdinājis, ka pavasarī tā atkal var pieaugt, tādēļ aicinājis atbildīgās iestādes būt tam gatavām.