Dienas aptaujātie eksperti ir visai skeptiski par šādas normas iedzīvināšanas lietderību. Vienīgi resursu centrs Marta ir pārliecināts, ka visas prostitūtas ir upuri, kuras pret savu gribu spiestas sniegt šādus pakalpojumus, tādēļ to pircēji ir sodāmi.
Grūtības pierādīt
Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka vietas izpildītājs Andrejs Aronovs uzskata, ka, ieviešot šādu normu, policijai būs daudz grūtāk pierādīt pašu prostitūcijas faktu. «Ja līdz šim, kad mēģinājām sodīt prostitūtas par šo pakalpojumu sniegšanu neatļautās vietās, varējām cerēt uz klientu sadarbību, šādas normas ieviešanas gadījumā klients ar mums nesadarbosies, jo pats varēs tikt sodīts. Tas viss tiks pasniegts kā kaislīga mīlestība no pirmā acu uzmetiena,» stāsta A. Aronovs. Turklāt, lai veiksmīgi sodītu prostitūtu klientus, policijai būtu vajadzīgi daudz lielāki resursi nekā pašlaik. Arī kriminologs Andrejs Vilks kā galveno pret-argumentu šādas normas ieviešanai min tieši neiespējamību šādu darbību pierādīt. Jo atšķirībā no cilvēktirdzniecības un sutenerisma pierādīt, ka divu cilvēku starpā notikušais sekss ir bijis maksas pakalpojums, ir tikpat kā neiespējami
Skeptiska ir arī Valsts policija (VP). Tās pārstāve Sintija Virse stāsta, ka to valstu pieredze, kurās ir ieviesta norma par klientu sodīšanu, liecina, ka tas veicina sutenerisma izplatības risku. «Daudzās valstīs, kad tika ieviesta minētā norma, prostitūcija it kā nokritās līdz nullei, bet patiesībā tā vienkārši tika iedzīta pagrīdē un pieņēma cilvēktirdzniecības formas. Klienti baidījās pirkt šos pakalpojumus tieši no to sniedzēja, tādēļ maksāja trešajām personām,» stāsta S. Virse. Arī bijušais VP priekšnieks Juris Rekšņa norāda:«Citu valstu pieredze liecina, ka īpaši efektīva šāda norma nav, jo prostitūcija vienkārši tiek iedzīta pagrīdē.» Viņš arī uzskata, ka sekmīgai prostitūcijas novēršanai primāri ir novērst tās galveno cēloni - nelabvēlīgos sociāli ekonomiskos apstākļus.
Par šādas normas tiesiskumu nav pārliecināts Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Dainis Turlais, kurš pauž neizpratni, kā par legāla pakalpojuma pirkšanu kādu var sodīt. Tajā pašā laikā D. Turlais uzsver, ka ar vislielāko bardzību ir jāvēršas pret cilvēktirdzniecību un tieši tam jāvelta visi policijas spēki.
«Ar sodiem vien nevienu kriminālu darbību izskaust nav izdevies,» pārliecināta Providus eksperte Ilona Kronberga. Viņa uzsver - ja mērķis ir ierobežot prostitūciju, tam ir jābūt kompleksam pasākumu kopumam, kurā svarīga vieta jāierāda arī informatīvajām kampaņām.
No soda līdz arodbiedrībām
Eiropas Savienības valstis, kurās tiek sodīti prostitūcijas pakalpojumu pircēji, ir Islande, Norvēģija, Zviedrija un kopš pērnā gada arī Francija. Savukārt aizliegta prostitūcija ir Lietuvā, Rumānijā un Lihtenšteinā. Pārējās valstīs, tostarp arī Latvijā, prostitūcija ir legāla, ja tajā nav iesaistītas mazgadīgas personas un ja tas nenotiek ar trešo personu - suteneru - starpniecību. Latvijā aizliegta organizētā prostitūcija, tā sauktie, bordeļi. Bet, piemēram, Vācijā un Nīderlandē prostitūcija ir legalizēta tiktāl, ka prostitūtas maksā nodokļus un tām ir savas arodbiedrības.
EP rezolūcijas izstrādātāji norāda, ka «mums vajadzīgi nevis vispārēji tiesību akti, kas neveiksmīgi tiek īstenoti Holandē un Vācijā, bet daudz niansētāka pieeja prostitūcijai, sodot pakalpojumu pircējus, kas sieviešu ķermeņus uzskata par patēriņa precēm, un nepiemērojot kriminālatbildību tām personām, kas spiestas nodarboties ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu». Rezolūcija pieņemta ar 343 balsīm par, 139 - pret, bet 105 deputāti atturējās. No Latvijas eiroparlamentāriešiem rezolūciju atbalstīja Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Inese Vaidere, Kārlis Šadurskis un Tatjana Ždanoka, pret bija Ivars Godmanis, bet balsojumā nepiedalījās Aleksandrs Mirskis un Roberts Zīle.