Cerēts, ka tas beidzot palīdzēs sakārtot šajā jomā valdošo nekārtību, noteikt līdz šim iztrūkstošos kontroles mehānismus un kliedēt radušos nevienlīdzību higiēnas prasību jomā starp iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu, un vietām, kas vienkārši veic bērnu pieskatīšanu. Tomēr, tā vietā lai galveno uzsvaru liktu uz šīs jomas pelēkās zonas likvidēšanu, LM un Rīgas dome apelē pie vecāku sirdsapziņas, uzskatot, ka tirgu drīzāk sakārtos viņu attieksmes maiņa.
Tā kā līdzšinējie normatīvie akti precīzi nenoteica, kas tad ir šie bērnu pieskatīšanas pakalpojumu sniedzēji un kādas prasības tiem jāievēro, nekāda plānveida uzraudzība rotaļu centros un citās bērnu pieskatīšanas vietās netika veikta. Veselības inspekcija uzraudzīja iestādes, kurām piemērotas higiēnas prasības, Izglītības kvalitātes valsts dienests - iestādes, kurās īsteno licencētas izglītības programmas. Tas attiecās tikai uz legāliem pašvaldību un privātajiem bērnudārziem. Savukārt bērnu pieskatīšanas vietās to vadītāji līdz šim strādājuši pēc savas mākas un saprašanas, tiesiski neuzņemoties nekādu atbildību par sniegto pakalpojumu ne no drošuma, ne kvalitātes viedokļa. Par notiekošo šādās vietās atbildīgās institūcijas uzzināja tikai no sūdzībām.
Liela daļa šādu pieskatīšanas vietu izveidotas dzīvokļos un privātmājās, nereģistrējot uzņēmējdarbību un nemaksājot nodokļus, taču droši un atklāti piedāvājot savus pakalpojumus. Paužot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedokli, Komunikāciju nodaļas vadītāja Agnese Grīnberga norādīja: «Attiecībā uz nereģistrētu uzņēmējdarbību VID vairāk veic preventīvo darbu. Uzzinot par to, aicina pakalpojuma sniedzēju reģistrēt uzņēmējdabrību. Katram, kurš atklājis šādu nereģistrētu uzņēmējdarbību, ir iespēja par to anonīmi ziņot pa uzticības tālruni.»
Tiklīdz sagatavotie likuma grozījumi būs apstiprināti Ministru kabinetā un tiks līdz otrajam lasījumam Saeimā, gatavi būs arī MK noteikumi, kas tad precīzi noteiks prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējam, kvalifikācijai, higiēnai, drošumam un aprīkojumam, maksimāli pieļaujamo bērnu skaitu un citas. Labklājības ministre Ilze Viņķele norāda, ka bez likumdošanas normām un stingrākas kontroles liela nozīme ir vecāku apzinīgumam un sapratnei, kā rokās viņi savu bērnu nodod. Arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane uzskata, ka šo procesu var regulēt, visticamāk, paši vecāki, jo, ja nebūs pieprasījuma, nebūs piedāvājuma. Savukārt pašvaldība arī turpmāk izskatīs iespēju līdztekus jau esošajiem pašvaldības dibinātajiem četriem bērnu pieskatīšanas centriem paplašināt to tīklu, atverot tos vietās, kur ir brīvas telpas.