Aiga Grabuste
Kāpēc Kuldīgā izpildīji tikai trīs lēcienus?
Šīs bija obligātās sacensības, lai brauktu uz Eiropas čempionātu Prāgā. Vajadzēja parādīt, ka nav savainojuma, tāpēc arī izpildīju tikai trīs lēcienus. Startējot sešām dalībniecēm, nebija arī iespējams «uzvilkties».
Pietrūka nopietnu sacensību atmosfēras?
Jā, un tam par iemeslu bija izvēlētais starta laiks. Tāllēkšanas sacensības sākās četros pēcpusdienā, kad cilvēki vēl ir darbā.
Latvijas čempionātā laikam arī nevajadzēja būt tālam lēcienam, ja reiz ziemas sezonas galvenie mači ir pēc divām nedēļām...
Protams, jo man galvenās sacensības ir Eiropas čempionāts. Visi pārējie mači ir, lai pieslīpētu tehniku un lai sajustu sacensību atmosfēru.
Tādā gadījumā sprādziens Gruzijā, kā varētu dēvēt jauna Latvijas rekorda sasniegšanu telpās - 6,82 metri -, arī pašai bija pārsteigums?
Godīgi sakot, tas bija tāds izgulēts lēciens. Uz Gruziju es aizbraucu bez ģimenes. Atpūtos un sanāca tālu aizlēkt (smejas). Bija arī laba sērija. Vēl bija lēcieni 6,62 un 6,58 metru tālumā. Šoks bija par pirmo lēcienu, un pēc tam jau gribējās tādā pašā garā turpināt.
Rekorda labojuma lēcienā viss izdevās ideāli?
Ar trāpīšanu uz dēlīša man parasti nav problēmu. Ir vai nu precīzi, vai arī neliels pārkāpums. Tehniskais izpildījums bija brīvs. Forši viss sanāca, jo nenoslogoju sevi ar domām, kā viss jādara.
Kā pati jūti - Prāgā varētu būt tikpat labs rezultāts?
Es jau nevaru paredzēt, kā viss sanāks. Skaidrs gan ir viens - ka tur būs nopietna konkurence un pavisam citas emocijas. Mans mērķis ir tikt finālā.