Lielāko triecienu rotāciju rezultātā piedzīvojusi izmeklētāju un operatīvo darbinieku grupa, kas vismaz pēdējos trīs gadus strādājusi pie vienas no VID visu laiku skaļākajām un nozīmīgākajām lietām par pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu - tā dēvētās «būvnieku shēmas», kur kratīšanas notika arī būvfirmu Velve un Moduls-Rīga adresēs, bet īslaicīgi aizturēts būvuzņēmējs un politiķu sponsors Māris Martinsons, izpētīja Diena. FPP izmeklēšanā konstatēts, ka tikai laikaposmā no 2012. gada janvāra līdz 2013. decembrim, noformējot dokumentus par faktiski nenotikušiem darījumiem, ar aizdomīgiem darījumiem samazinot budžetā maksājamo PVN, valstij nodarīti 4,5 miljonu eiro zaudējumi. Valstisko nozīmīgumu šai lietai piešķīra M. Martinsona tuvība politiķiem un partijām, ieinteresētība valsts un pašvaldību iepirkumos, kas bieži saistīti ar korupcijas riskiem.
Ar ko aizstāti aizrotētie
Tā VID Finanšu izlūkošanas daļas vadītājs Māris Vītols, kurš faktiski vadīja finanšu policijas operatīvās izstrādes, aizrotēts uz Iekšlietu ministrijas Informācijas centru. Savukārt VID ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis gatavots aizrotēšanai uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi, bet pēc nu jau bijušās VID vadītājas Ināras Pētersones lēmuma palicis dienestā un nu vada Nodokļu parādu piedziņas pārvaldi.
Finanšu ministres glīti iesaiņotā VID «tīrīšana» sāk aplupt, parādoties personām, ar ko aizstāti aizrotētie. M. Vītola vietā nu iecelts Maksims Bogdanovs - kādreiz pretrunīgi vērtētā Organizētās noziedzības un apkarošanas pārvaldes (ONAP) priekšnieka Leonīda Bogdanova dēls. M. Bogdanovs pēdējos septiņus gadus strādājis VID par vecāko muitas ekspertu. Tagad M. Bogdanovs piedzīvojis galvu reibinošu karjeras lēcienu, jo nu vada FPP izlūkošanas darbu, faktiski vadot operatīvās izstrādes, ietekmējot, kurus uzņēmumus un personas «palikt zem lupas», kurus ne. M. Bogdanova tēvs drīz pēc aiziešanas no ONAP kopā ar savu bijušo vietnieci un pēcteci amatā Līgu Cīruli nodibināja advokātu biroju. Tagad L. Cīrule atsevišķās lietās pārstāv M. Martinsonu.
Šīs M. Bogdanova saiknes liek uzdot jautājumu, vai FPP pēc rotācijām tikpat aktīvi izmeklēs ar būvnieku shēmām saistītās lietas. Sazvanīts pa mobilo tālruni, M. Bogdanovs jauno amatu FPP apstiprina, bet norāda, ka ir atvaļinājumā un ar presi nav pilnvarots runāt. Ar L. Cīruli viņš personiski neesot pazīstams, bet par to, ka M. Martinsons ir FPP redzeslokā, M. Bogdanovs nezinot. M. Bogdanovs pēdējos trīs gados deklarējis dāvinājumus no tēva kopumā ap 12 500 eiro.
Īsi pirms rotācijām no pielaides valsts noslēpumam pēkšņi šķīrās «būvnieku lietas» virzītājs, VID FPP 2. izmeklēšanas daļas vecākais izmeklētājs Mihails Demjanovs, kurš arī vadīja kratīšanas 2014. gada jūnijā ar vairākām būvfirmām saistītajā biroju ēkā Pārdaugavā. Pielaides zaudēšana nozīmē, ka M. Demjanovam vairs nav piekļuves pilnai operatīvajai informācijai, tikai tai, ko atslepeno un izmeklētājiem izlemj nodot par izlūkošanu atbildīgā vadība, šajā gadījumā - M. Bogdanovs. Pamatojumi pielaides valsts noslēpumam liegšanai no Drošības policijas puses nekad netiek sniegti. M. Demjanovs, sazvanīts darbavietā, uzsver, ka ar presi sarunāties nav pilnvarots, un nekomentē, vai lēmumu par pielaides atņemšanu ir apstrīdējis un uzskata par nepamatotu.
Neoficiāli Diena raksta tapšanas gaitā saņēma mājienus, ka par M. Demjanovu bijis ziņojums, ka viņš noplūdinājis informāciju nodokļu izkrāpēju grupējumiem. Augsta VID amatpersona, kas neatļāvās šo tēmu komentēt oficiāli, savukārt norāda, ka M. Demjanovam inkriminēta kāda jaunības pārgalvība, iespējams, saistīta ar roku palaišanu alkohola reibumā, turklāt incidents bijis ļoti sens, kas liecinot, ka iegansts viņa nostumšanai no «būvnieku lietas» meklēts pēc īpašas norādes. Ticamību šai versijai vairo tas, ka pie tās pieturās avoti no savstarpēji naidīgiem VID grupējumiem. Pielaides zaudēšana notikusi vēl laikā, kad amatā bija I. Pētersone, un viņa atbalstījusi M. Demjanova palikšanu VID.
Ministre noliedz iejaukšanos
K. Čerņeckis un M. Vītols bija dzinējspēks aiz politiķiem tuvā uzņēmēja M. Martinsona izstrādes. Finanšu ministre Dienai kategoriski noliedz, ka personiski uzstājusi tieši uz šo divu amatpersonu aizrotēšanu, un rotācijas bijusi VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones pašas izvēle. No amata nesen aizgājusī I. Pētersone Dienai nevēlējās konfrontēt ar D. Reiznieces-Ozolas pozīciju, vienīgi atzina, ka finanšu ministre viņai nav devusi nevienu rakstisku rīkojumu par aizrotējamiem darbiniekiem.
31. maijā finanšu ministre D. Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis parakstīja sadarbības memorandu par ēnu ekonomikas apkarošanu ar Latvijas Būvuzņēmēju partnerību - biedrību, kuras uzraudzības padomē ir arī M. Martinsons. Tas pats M. Martinsons, kuru FPP 2014. gada vasarā aizturēja saistībā ar lietu par iespējamu PVN izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu. Vēl iepriekš aprīlī premjers M. Kučinskis dzeltenās preses fotogrāfijās bija redzams kopā ar M. Martinsonu, atklājot viņa un Moduls-Rīga atbalstītu izstādi Olimpiskais ķermenis. «Kā es varēju atteikt, ja draugs Kārlis Leiškalns mani aicināja iedzert glāzi vīna,» pēc tam Dienai telefoniski taisnojās premjers. Tobrīd vēl VID ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā K. Čerņeckis dienesta gaitenī esot I. Pētersonei rādījis šīs bildes, retoriski jautājot, kā pārliecināt FPP izmeklētājus, ka nav neaizskaramo uzņēmēju, ja «premjers Martinsonam sit uz pleca kā čomam», šo scēnu Dienai atstāstīja kāds tās liecinieks.