Ņemot vērā, cik mokoši norit t. s. budžeta konsolidācija, ziņa, ka politiķu ķīviņu rezultātam starptautisko aizdevēju piekrišana nebūt nav garantēta, raisa cilvēciski saprotamu grūtsirdību. Tomēr zināma loģika aizdevēju iebildumos ir, turklāt tā ir pašu Latvijas cilvēku interesēs. Piemēram, pretenzijas pret lielākiem ieņēmumiem no valsts uzņēmumiem. Diemžēl acīmredzami, ka, ja šogad varam atrast šādi summu x, tad nākamgad tas var neizdoties, bet izdevumu vajadzības nebūs mazinājušās.
Līdzīgi ar ieņēmumiem jaunu vai paaugstinātu nodokļu formā. Prognozes var piepildīties, bet var arī izrādīties pārlieku optimistiskas. Līdzīgi ar potenciāliem ieņēmumiem no valsts aktīvu pārdošanas - tie ir vienreizēji guvumi, un, saņemto naudu pat prātīgi apsaimniekojot, diez vai mums izdotos izveidot vērā ņemamu fondu, no kura finansēt vajadzības. Savukārt samazināti izdevumi ir reāli notikuši. Līdz ar to kreditoru aicinājums aktīvāk samazināt izdevumu daļu nozīmē arī lielāku drošību, ka tuvākos gados nebūs nepatīkamu pārsteigumu, kad pa galvu pa kaklu meklēs, kā aizbāzt neprognozētu ieņēmumu caurumu.
Cits jautājums, ka Latvijā izdevumu samazināšana tiek traktēta sašaurināti: nu, tad nekas cits neatliek, kā «griezt» budžeta vietas izglītībā, pabalstus utt. Nenoliedzot, ka konsolidācijas diskusiju laikā skartajās nozarēs izmaiņas un samazinājumi ir vajadzīgi, steigā gatavotas, tās nebūs sevišķi kvalitatīvas. Vai tiešām tās ir vienīgās izdevumu pozīcijas? Piemēram, vai valsts ir rēķinājusi, cik tā tērē, dažādus dokumentus sūtot cits citam vai fiziskajām personām papīra formā, kopējot arhīvam utt.
Paskatīsimies publisko iepirkumu sludinājumus burtiski dažu dienu termiņā. Tas nav pārmetums konkrētajai iestādei, jo tā ir politiķu atbildība mainīt likumus un dot nepārprotamu signālu valsts pārvaldei, bet faktus tas nemaina. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra maksās 425 796 latus par pasta sūtījumu pieņemšanu, noformēšanu un nosūtīšanu. Aizsardzības struktūra - Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs - fiziskās apsardzes nodrošināšanai nevar atrast cilvēkus armijas rindās, bet par 15 609 latiem pērk pakalpojumu no privātuzņēmuma. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam acīmredzot trūkst speciālistu (?), tādēļ «darba vides uzraudzīšanai» par gandrīz 20 000 latu jāpiesaista privāta struktūra... Atkārtoju: runa ir par dažām dienām, un var tikai minēt, cik šādu tēriņu sasummējas gada laikā.
Visticamākais, te nav runas par ietaupījumiem desmitiem miljonu apmērā, tomēr daži miljoni varētu būt, kas mūsu situācijā arī būtiski.