LZA prezidents Ojārs Spārītis Dienai norādīja, ka nomas līguma noslēgšanai Milleram bijis «jāsavāc pietiekami daudz pierādījumu, ka uz viņa plāniem var paļauties».
«Pagājis īss laiks, kopš Millera kungs projektu sācis kustināt, tas notiek ātrā tempā, taču mums svarīga ir arī formālā puse - lai būtu saskaņotas ar būvniecību un drošību saistītās lietas,» skaidro O. Spārītis. Jautāts, kāpēc koncertzāles nomas tiesības uz desmit gadiem ieguvusi tieši Millera koncertaģentūra, LZA prezidents norāda, ka viņš vienīgais par šīm telpām izrādījis interesi: «Visi citi gulēja uz ausīm.»
Daži simti tūkstošu
Tikmēr Juris Millers ar LZA koncertzāli saista lielus plānus: «Šī ir viena no izcilākajām akustiskajām zālēm, kāda Latvijā ir - to apstiprinājuši ne vien mākslinieki, kas te savulaik uzstājušies, bet arī akustikas mērītāji. Zālē notiks mani pasākumi, un tā būs pieejama arī ikvienam citam interesentam - jau notikušas nopietnas sarunas ar v/as Latvijas koncerti un neatkarīgajiem producentiem. Otras šādas zāles ar ietilpību 700 cilvēkiem un Latvijas Nacionālajam teātrim līdzīgiem skatuves parametriem Rīgas centrā nav.»
Viņš atklāj, ka šo telpu nomas ideju apsvēris jau pirms vairākiem gadiem: «Bet toreiz sākās krīze, un neviens nebija gatavs palīdzēt. Jāsaprot, ka zāle 42 gadus netika izmantota kultūras pasākumiem, un, lai to savestu kārtībā, nepieciešama zināma nauda.» Koncertzāles atjaunošanai esot piesaistīti investori un tikšot ieguldīti arī Millera personīgie līdzekļi. Atklāt kopējo summu producents pagaidām izvairās, sakot, ka tā varot mainīties: «Varu pateikt, ka tie ir daži simti tūkstoši eiro.» Projektu materiāli atbalstot arī virkne Latvijas uzņēmumu, galvenokārt - būvmateriālu ražotāji. Juris Millers noliedz, ka projektam būtu saistība ar nodibinājumu Rīga 2014: «Neviens cents no šīs organizācijas, ne arī no valsts vai pašvaldības naudas koncertzāles atjaunošanai tērēts netiks.»
Domās par kafejnīcu
Gan O. Spārītis, gan J. Millers apgalvo, ka kardinālas pārmaiņas LZA koncertzālē nenotikšot, jo koncertiem un uzvedumiem tā bijusi paredzēta jau vēsturiski. «Tur viss ir - gan skatuve, gan orķestra bedre, aizkulises, grimētavas,» saka O. Spārītis un piebilst, ka pēdējos gados zāle noslogota bijusi tikai pāris reižu mēnesī - to nomājuši konferenču rīkotāji.
Millers norāda, ka remonta ietvaros zālē tiks nokrāsotas sienas un griesti, atjaunota skatuve un orķestra bedre, kā arī nomainīti skatītāju krēsli. LZA prezidents par gaidāmo koncertzāles atdzimšanu sakās esam priecīgs un vērtē to kā svarīgu ieguldījumu ēkas sakārtošanā. Tāpat viņš neizslēdz iespēju, ka līdzās koncertzālei darbu varētu sākt jauna kafejnīca vai restorāns: «Tas gan būs nomnieka ziņā, taču es domāju, ka tādai vietai jābūt - starplaikos publikai vajadzīgs atspirdzinājums.»
Koncertzāles atjaunošanas plānus atzinīgi vērtē arī va/s Latvijas koncerti valdes loceklis Guntars Ķirsis: «Šāda vieta Rīgā ir nepieciešama, jo koncertzāļu trūkums ir izteikts.»
LZA ēka sākotnēji celta kā Kolhoznieku nams, taču būvniecības beigu posmā tapis skaidrs, ka to apsaimniekot varēs atļauties vienīgi organizācijas, kuru nozarei valsts nežēlo līdzekļus - tāda tolaik bijusi zinātne.
Augstceltnē iekārtotā koncertzāle savulaik izcēlās ne vien ar īpaši grezno interjeru, bet arī ar vienīgo amfiteātri Latvijā. Taču desmit gadu pēc ēkas atklāšanas īssavienojuma rezultātā izcēlušās liesmas aprija daļu skatuves. Vēl pēc pāris gadiem kultūras dzīve 23 stāvu ēkā apsīka pavisam.