«Lai viņiem nav jādomā, kā Latvijā nopirktu akmens dzērvi iedabūt lidmašīnā,» Ivonna smejas. Viņa ar vīru Ivo un diviem maziem bērniem ir viena no tiem, kas Latviju šogad pametuši. Par uzņēmējdarbības vidi dzimtenē Ivonna saka skarbus vārdus, taču Latvijas preci apņēmusies pasaulē bīdīt visiem spēkiem, arī visus vajadzīgos materiālus ņemot no šejienes, jo vēlas atbalstīt Latvijas uzņēmējus.
Pircēji mīl oriģinālo
Aivars Latvijas laukakmeņos prot ieraudzīt putnus, zirnekļus, spāres, suņus, arī makus, sēnes, ābolus un daudz ko citu. «Divu vienādu lietu nebūs. Mēs neštancējam,» Aivars teic, uzsvērdams savu trumpi - individuālismu un unikalitāti. Akmeni viņš iemīlējis jau tad, kad padomju laikos strādāja par mākslinieku kolhozā un zīmēja plakātus «Uz komunismu!». 1995.gadā Aivars nodibināja savu uzņēmumu Aivars-K. Bizness sākās, kopā ar brāļiem veidojot kapu pieminekļus, bet drīz Aivars sapratis, ka arī standarta lietas vēlas taisīt citādi, tāpēc uzņēmumu sadalījuši. Tagad Ezeriņos Aivars saimnieko kopā ar ģimeni un vēl četriem akmeņkaļiem. Pēc ierastajiem papildu palīgiem šovasar nav bijis vajadzības, jo apgrozījums krities. Tas līdz šim bijis ap 72 000 latu gadā, sanākusi arī peļņa, un Aivars ir lepns, ka cehus būvējis un iekārtas pircis, iztiekot bez kredītiem. «Apēstu maizīti ir grūti pelnīt. Vajag šaurākā takā, bet stabili brist,» viņš saka.
Klientus uzņēmums līdz šim piesaistījis gan ar veikalu Ezeriņos, gan braukājot pa tirdziņiem un reklamējoties internetā. Suvenīri ļauj izdzīvot, savukārt individuālie pasūtījumi - dzīvot. Aivars stāsta, ka viņa preces pircēji pamatā ir cilvēki ar ienākumiem virs vidējā, kuri prot novērtēt darinājuma unikalitāti, ar sirdi taisītu lietu un akmens dabisko skaistumu. Kopš dēls pilnībā pārņēmis kapu pieminekļu virzienu, Aivaram ir vairāk laika pievērsties radošajam, meklējot un pārbaudot jaunas idejas un tehnoloģijas, lai prece kļūtu vēl labāka, turklāt pircēji mīl oriģinālo. Gaume Latvijas iedzīvotājiem un ārzemniekiem daudz neatšķiroties, un tūristu interese iedrošinājusi Aivaru piekrist Ivonnas ierosinājumam spert soli pasaulē. «Varu paplašināties, bet vajadzīgs apgrozījums. Lai to dabūtu, ar vietējo tirgu ir par maz.»
Biznesa mācības
Lai gan pirmā bijusi doma par akmeņkaļa darbu piedāvāšanu E-bay, savs cilvēks pasaulē tomēr šķita efektīvāks variants. Vasaras sākumā Ivonna ar ģimeni pārcēlās uz Tilburgu Nīderlandē, 1.jūlijā tur nodibināja uzņēmumu Open the Stone (Atver akmeni) un jau guvusi pirmās biznesa mācības plašajā Eiropā. Ivonnai ir izglītība starptautiskā biznesa jomā, darba pieredze vadošos amatos, taču pēc mēģinājuma akmeņu rūpalu organizēt no Latvijas viņa tikai Nīderlandē uz vietas beidzot apjautusi kopīgo un atšķirīgo biznesa lietās, nesalīdzināmos mērogus un potenciālo klientu ieradumus. «Biju noskaņojusies, ka Eiropā mani sagaida straujš bizness. Bet, par spīti turīgumam, viņi ar naudu nemētājas,» Ivonna atklāj. Ugunskristības tirdziņos jau piedzīvotas, parādījušies pirmie klienti, un nu jāsāk gatavoties Ziemassvētku tirgum Antverpenē, uz kuru jāpaspēj sarūpēt preci vismaz 10 000 eiro vērtībā. Pretēji Latvijai, tirgi Eiropā ir vesela industrija, tāpēc uzņēmīgie latvieši uz tiem liek lielas cerības, vienlaikus tēmējot arī uz kādu lielāku pasūtījumu pilsētu parkiem vai uzņēmumu pagalmiem. Latvijā Aivara akmens skulptūras rotā Olaini, Valmieru, vairākas viņš dāvinājis arī Cēsīm, kur pats dzīvo un bērni skolojušies.
Holandi Ivonna izvēlējusies vairāku iemeslu dēļ. Tā ir Eiropas vidū, un tur var komunicēt angliski, lai gan holandiešu valodas nezināšana traucē. Bērnu dēļ svarīgs arguments bija sociālās sistēmas stabilitāte, savukārt biznesa dēļ - minimālā birokrātija, nodokļu atlaides un sakārtotība. Informācijas un sapratnes iegūšana tomēr paņēmusi milzumu laika un pūļu, taču Ivonna priecājas, ka pāris mēnešos izdevies paveikt daudz. Ivonnas vīrs iekārtojies algotā darbā, lai iegūtu finansiālo atspērienu biznesam, bet vēlāk varētu iesaistīties vēl viena virziena - Krievijas - apgūšanā. «Mērķi mums ir ļoti ambiciozi. Process ir sācies, cerību stars parādījies, pārliecība arī,» Ivonna smaida.