Vienlaikus citi Dienas aptaujātie pedagogi, kuri sazvanīti, piemēram, jaunu tapešu iegādes laikā, atzīst, ka par dalību konkursā nav domājuši, jo ir taču atvaļinājumu laiks.
Dienas mēģinājumi saviem spēkiem atrast skolas, kas plāno piedalīties konkursā, jūlija vidū nav viegls uzdevums. Vairāki no skolu direktoru mobilajiem telefoniem atvaļinājuma laikā nav sazvanāmi vai atrodas ārpus uztveršanas zonas. Uz Ziemeļvalstu ģimnāzijas (ZVĢ) direktores Dzintras Kohvas telefonu dienas pirmajā pusē atbild kāds cits, pastāstot, ka tā īpašniece devusies uz mežu sēņot. Pievakarē uz nelielu sarunu viņu tomēr izdodas notvert, un izrādās, ka ZVĢ arī ir vienīgā no vairākām Dienas uzrunātajām skolām dažādās Latvijas vietās, kuras matemātikas skolotāja plāno piedāvāt savu ideju VIAA. Tiesa, vēlā vakarā no Rīgas domes Izglītības pārvaldes priekšnieka Ivara Balamovska uzzinām, ka no galvaspilsētas konkursā pieteikties plāno arī Teikas vidusskola. «Bet tas bija pagājušonedēļ. Šobrīd esmu atvaļinājumā un informācija varbūt ir mainījusies,» viņš piebilst.
«Tas ir ļoti sasteigti un strauji. Tagad ir vasara un atvaļinājumu laiks,» nepiedalīšanos konkursā skaidro Juglas ģimnāzijas direktore Aija Melle. Ja konkurss būtu izsludināts mācību gada laikā vai vismaz informācija par to būtu pieejama ātrāk, Juglas ģimnāzija visdrīzāk tajā piedalītos. Ciblas vidusskolas fizikas skolotāja Dace Ruško atzīst, ka viņai nav īpašas vēlēšanās izmantot savu atvaļinājumu pieteikuma gatavošanai. Digitālo mācību materiālu izmantošana skolotājai nav sveša, jo klasē pieejamās tehnoloģijas viņa liek lietā katru mācību stundu. Taču nepiemērotais laiks un tālais ceļš līdz semināru norises vietai Rīgā viņai licis atturēties no dalības konkursā. «Lai brauktu uz Rīgu, man ir jāceļas trijos, jo no Ciblas vēl ir jātiek līdz vilcienam Ludzā,» viņa saka. Domas tālu no mācību materiāliem šobrīd ir arī Engures vidusskolas direktorei Ilzei Kalnozolai, kuru Diena sazvana brīdī, kad viņa iegādājas jaunas tapetes.
Sasniegt konkrētus skolotājus, kuri piedalīsies konkursā, izdodas tikai ar VIAA palīdzību, kad aģentūras pārstāve Dace Zaldāte iedod pāris skolotāju telefonu numurus, kuras piedalījušās pirmajā informatīvajā seminārā. «Mēs regulāri pārskatām VIAA mājaslapu un mūs ar informātikas skolotāju tas ļoti ieinteresēja, jo šis ir tas gadījums, kad mēs varam piedāvāt visai Latvijai to, ar ko nodarbojamies ikdienā,» saka Laucienes pamatskolas krievu un angļu valodas skolotāja Iveta Balode. Nepieciešamības gadījumā katrs no pretendentiem, ja viņa pieteikums tiek apstiprināts, var piesaistīt arī kādu uzņēmumu, lai tas nodrošinātu idejas tehnisko izpildījumu. Taču I. Balodei to visdrīzāk nevajadzēs, jo par savas kolēģes IT prasmēm viņa ir pārliecināta. Materiālus Laucienes pamatskolas skolotājas plāno izgatavot izmantošanai uz interaktīvas tāfeles, nevis, piemēram, planšetdatoriem, jo tā ir skolās šobrīd visvairāk sastopamā tehnoloģija. Atalgojums, ko I. Balode uzskatītu par atbilstošu, lai savu brīvo laiku veltītu materiālu izstrādei, būtu vismaz pieci lati stundā «uz rokas».
Arī Aizkraukles novada ģimnāzijas vizuālās mākslas skolotāja Gunta Poriete uzskata, ka pieteikumu apstiprināšanas gadījumā viņas kolektīvam citu palīdzību nevajadzēs. Doties uz semināru skolotāju pamudināja kolēģi un pašas motivācija, jo tā ir iespēja saņemt naudu par to, ko ikdienā dara par velti.
Līdz mēneša beigām, kad arī būs beidzies konkursa pieteikumu iesniegšanas termiņš, VIAA rīkos vēl trīs informatīvos seminārus. Katrā no tiem var piedalīties aptuveni 50-60 skolotāju. Par ideju iesniegšanu būs iespējams saņemt līdz 5 000 latu lielu finansējumu, savukārt par gatavu mācību materiālu izstrādi piešķirs līdz 15 000 latu. «Mēs specifiski nenosakām formātus, kādos varēs izmantot materiālus. Būtiskākais ir, lai šis materiāls būtu plaši pieejams un nerastos situācija, ka to iespējams izmantot tikai ar vienu specifisku ierīci,» pauž VIAA pārstāve D. Zaldāte.