Raksturo, lūdzu, portāla aptverto reģionu - Baltijas valstis, Krievija un Skandināvija!
Tie ir mūsu tuvākie kaimiņi. Manuprāt, tā bija līdz šim neizmantota iespēja - apvienot šo mākslas un kultūras teritoriju, kas cieši saistīta gan ģeogrāfiski, gan vēsturiski.
Kas ir jūsu sadarbības partneri?
Informatīvi sadarbosimies ar galerijām un muzejiem, kuri mums sūtīs informāciju. Braucu satikt Viļņas Laikmetīgās mākslas centra un Igaunijas mūsdienu mākslas muzeja Kumu cilvēkus un pārliecinājos, cik loģiska un vajadzīga mūsu iecere - veidot portālu par kultūru trijās valodās: latviešu, krievu un angļu. Piemēram, Igaunijā igauņu un krievu valodas kopienas esot vēl nošķirtākas nekā pie mums. Tāpēc viņi priecājās par domu visu tulkot arī krieviski.
Vispār izrādījās, ka tā sauktā niša bija pilnīgi nobriedusi, likās, ka visi jau sen gaidījuši, ka kāds kaut ko līdzīgu noorganizēs.
Vai uzzināsim arī, kā strādā kaimiņu recenzenti, ne tikai mākslinieki?
Jā, lielu portāla daļu aizņems raksti, intervijas un recenzijas. Mums rakstīs autori no Sanktpēterburgas Oļesja Turkina, Valentīna Kiričenko, sadarbībā ieinteresēts arī Ermitāžas muzeja laikmetīgās mākslas kolekcijas veidotājs Dmitrijs Ozerkovs. No Skandināvijas piesaistījām Barbro Šaumani, kura ir speciāliste sadarbībā ar kolekcionāriem.
Kāda ir interneta vides specifika?
Interneta lietotāji sagaida, lai portāla saturs būtu aktuāls. Specifiska jau ir pati «kustība» internetā, visur var nokļūt ļoti ātri. Drukātu žurnālu gribas paņemt kādreiz un palasīt kādu vecu rakstu, internetā tā pārsvarā nedara. Visam, ko publicējam, ir it kā jāpulsē.
Negribam šo vietu padarīt par snobisku sarežģītu tekstu krātuvi, kurā ienākot cilvēki nobīstas. Manuprāt, māksla ir tik interesants un bagātīgs lauks, kur cilvēkiem daudz ko smelt, tikai jādara viņiem tas zināms.