Alise, 6. klases skolēna mamma:

Parunājot ar skolotājiem, tiek uzsvērts, ka praktiskie darbi ir regulāri, taču bērns stāsta ko citu. Šogad, apgūstot tēmu par dažādiem šķīdumiem, notika arī eksperimenti, bet tie vairāk tiek praktizēti tēmās, kas pieļauj apguves formātu, neizejot no klases. Manuprāt, skolotājai ar klasi vajadzētu biežāk iet ārā turpat pie skolas, parkos, un pētīt kokus, lapas, ledu utt. Sevišķi, kad ārā ir silts laiks. Katrā vecumā aktualitātes ir citas - arī mēs ar dēlu esam izdzīvojuši gan kosmosa izpētes posmu, skatoties zvaigznēs, gan stādu audzēšanu, kad diedzējām ozolzīles, gan fizikas likumu pamatus, veicot iluzionista trikus... Bet pieļauju, ka tiem bērniem, kuru vecāki var veltīt mazāk laika šādām nodarbēm mājās, zināšanas ir fragmentārākas, jo man nerodas iespaids, ka no skolā apgūtā vien veidojas skaidra pasaules aina. Turklāt grāmatas un darba burtnīcas ir diezgan garlaicīgas, vizuāli nepievilcīgas. Priecē, ka bērni dodas ekskursijās - klase ir bijusi gan zinātnes centrā Tehnoannas pagrabi, gan igauņu AHA, kā arī uz Dabas un Medicīnas muzeju, Botānisko dārzu. Mācību darbā izmantojam apgāda Lielvārds mācību materiālus, bet iespēju robežās cenšos arī pievienot praktiskos darbus. Dabaszinības ir divas mācību stundas nedēļā. Divreiz gadā ar 5., 6. klasēm dodamies uz Rīgas Dabaszinību skolu, kur veicam tos praktiskos darbus, kuriem pie mums nepietiek aprīkojuma. Piemēram, laboratorijas darbus ķīmijā, eksperimentus, mācoties par elektrību. Eksperimentējām, mācoties par šķīdumiem, tepat savā skolā. Izejam arī ārā tuvējā Bastejkalnā un skolas pagalmā. Tā kā dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, kad dažs labs skolēns to izmantošanā ir krietni advancētāks par skolotājiem, uzturam bērnu interesi, piemēram, stundās regulāri izmantojot interaktīvo tāfeli ar apgāda Zvaigzne ABC izstrādātajiem integrētajiem mācību materiāliem un virtuāliem eksperimentiem. Esmu ievērojusi, ka mūsdienu pilsētas bērniem ir visai vājas zināšanas par putniem, augiem, dabas parādībām, jo trūkst saskarsmes ar dabu, - ne visiem ir lauki, kur pavadīt brīvdienas, un tas, kas lauciniekiem ir pašsaprotams, pilsētniekam bieži vien ir brīnums. Lai veiktu praktiskos darbus, skolotājam ir jāiegulda daudz savas iniciatīvas, jo skolai ir noteikts budžets, kura ietvaros tā piešķir finansējumu kādam aprīkojumam, aktivitātēm. Skolēniem nest sāli vai eļļu eksperimentiem nevaram prasīt, tāpēc gadās to pirkt par savu naudu, arī meklēt akmeņus vai skaidas u.tml.