«Dzintars manam vīram asociējas ar alu. Man dzintars ir karsta mīla,» - tās ir tikai pāris asociāciju, ko Latvijas iedzīvotājos raisa dzintars, īpašā socioloģiskā pētījumā noskaidrojuši nupat kā atvērtās izstādes Dzintara laikmets rīkotāji. Asociāciju amplitūda ir ļoti plaša: dzintars ir Latvijas lielākais dārgums, Latvijas zelts, dzintars ir atmiņas - mammas broša, vīramātes gredzens, Ojāra Grīnberga dziesma, bērnības draugs, vārdā Dzintars, nenormāli grūti uzjaucams tonis, kausēts un krēmīgs siers, putekļi medicīnā utt. Šīs daudzpusīgās dzintara izpausmes, kā arī uzskats par to kā par vienu no latviešu identitātes simboliem tiek pētīti arī izstādē Dzintara laikmets. Tā skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) Rīgā līdz 26. oktobrim un ir jau piektā dzintaram veltītā ekspozīcija Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā.
Izstādē dzintars apskatīts gan kā mākslas objekts un dizaina elements no XX gs. sākuma līdz pat mūsdienām, gan kā zīmola nosaukums, vietvārds, personvārds, arī kā suvenīrs, kā literārā teksta iedvesmotājs utt., stāsta izstādes koncepcijas autore Inese Baranovska, kas ekspozīciju veidojusi kopā ar DMDM komandu un izstādes scenogrāfu Kristianu Brekti. «Gribam parādīt daudzus dzintara slāņus, bet nepretendējam par to pastāstīt visu. Izstādes stāstu veido arī pretnostatījumi: vērtīgs/nevērtīgs, māksla/kičs,» I. Baranovska saka un piebilst, ka daudzkas no savāktajiem materiāliem un pētījuma palicis ārpus izstādes, taču drīzumā tiks apkopots atraktīvā un izzinošā grāmatā. Izstādē skatāmi dizaina priekšmeti, gleznas, foto, tēlniecības objekti, instalācijas, animācija, kā arī sadzīves priekšmeti, suvenīri, teksti, dziesmas u. c. Izstādē izmantoti vairāku Latvijas muzeju kolekciju eksponāti, arī dokumentālās un reklāmas filmas no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.
Nozīmīgu ekspozīcijas daļu veido speciāli tai veidoti mākslinieku jaundarbi. Edgara Iltnera gleznu Dzintara meklētāji (1959) savā darbā pārfrāzē viņa meita Ieva Iltnere. «Tā ir mana versija par dzintara istabu,» māksliniece saka. Andrim Vītoliņam nostāsti par dzintara istabu saistās ar kaut ko mistisku - par to arī viņa instalācija, kur līdzās ekrānā skatāmiem hronikas kadriem par smaržu ražošanu rūpnīcā Dzintars burbuļo dzintaraina alķīmija. Māris Maskalāns veidojis fotostāstu par daļu no 3801 Latvijas vīrieša, vārdā Dzintars, apspēlējot «Dzintara istabu», «Dzintara zeķes» u. c. Liene un Maija Mackus radījušas animāciju par dzintara tapšanu aizlaikos, savukārt Sandra Krastiņa savā darbā Melnie racēji runā par tiem, kas vietās, kur dzintaru iegūst rūpnieciskās atradnēs, to rok un skalo nelegāli, postot vidi un veidojot mūsdienu nelegālo dzintara ceļu uz Āziju. Izstādē piedalās arī mākslinieki Ivars Drulle, Modris Sapuns u. c.