«Šāda svara zaudēšanas formula ir vienkārša - ja ēdiens satur vairāk ūdens, tajā būs mazāk kaloriju,» - skaidro dietoloģe Lolita Neimane. Ja grib palielināt ēdiena apjomu, ūdens ir vienīgais, kas nedod papildu kalorijas. Piemēram, daudz treknāks un kalorijām bagātāks ir eļļā cepts kartupelis nekā vārīts vai ūdeņaina kartupeļu biezputra. Taču tā, visticamāk, nebūs garšīga, nedos arī sāta sajūtu.
BBC raksta, ka ilgāku sāta sajūtu rada ūdens saturoši ēdieni, tajā skaitā pasta un rīsi, jo tie uzsūc ūdeni, arī zupas un sautējumi. L.Neimane gan brīdina, ka pasta un dārzeņi pēc uzturvērtības ir atšķirīgas lietas. Piemēram, dārzeņu pamatā ir 95% ūdens. A.Brēmanis skaidro, ka sāta sajūtu rada nevis vairāk ūdens ēdienā, bet gan paši produkti, piemēram, graudi kuņģī šķeļas lēnāk, tāpēc ēst negribas ilgāk. Sāta sajūtu dod katrs ēdienam pielikts taukumiņš, arī ogļhidrāti un olbaltumvielas. Piemēram, aukstā zupa bez olas nebūs tik sātīga.
BBC raksta, ka pētījumi rāda - lai tievētu, šķidrumam jābūt apēsto pusdienu galvenajai sastāvdaļai. Tāpēc būtu lietderīgi maltīti bagātināt ar dārzeņiem, kuri satur gan daudz šķidruma, gan šķiedrvielu. Vasarā ieteicams uzturā lietot vairāk zaļumu, sezonas dārzeņu. Tā iespējams apēst lielāku porciju, tomēr uzņemto kaloriju daudzums nepalielināsies. Dietologi arī uzsver, ka sezonālie dārzeņi, augļi un zaļumi ir vitamīnu un antioksidantu avots. Vēlams vispirms apēst lielu daudzumu augļu un dārzeņu. Pāri palikušo vietu vēderā var pataupīt kam citam - zivīm un gaļai, biezpienam.
Ja roka stiepjas pēc našķiem, L.Neimane šokolādi iesaka pataupīt ziemai un tumšiem vakariem, bet vasarā ēst lielas zemeņu un citu ogu porcijas. Tās var sajaukt ar zema tauku satura jogurtu, brokastu pārslām, medu, saldējumu.
A.Brēmanis apetītes mazināšanai iesaka dzert ūdeni pirms maltītes, nevis ēšanas laikā. Dietologi skaidro, ka mutes dobums ir pirmā gremošanas trakta nopietnā daļa. Ja pēc katra kumosiņa uzdzeram šķidrumu, tad zobu funkcija - košļāšana - izpaliek. Tā izjaucam kārtību savā gremošanas sistēmā.