Jau ASV Kongresā savā ikgadējā uzrunā par stāvokli valstī ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka ASV un ES drīzumā sāks sarunas par divpusēja brīvās tirdzniecības līguma (BTL) noslēgšanu. (B. Obamas vārdiem - sarunas par visaptverošu transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību).
Savukārt dažas dienas pirms tam ES tirdzniecības komisārs, bijušais Beļģijas ārlietu ministrs Karels de Guhts tikās ar augsta ranga ASV amatpersonām, ieskaitot ASV tirdzniecības pārstāvi Ronu Kērku, lai apspriestu minēto sarunu sākšanas nianses. Oficiāli tiek minēts, ka BTL noslēgšana veicinās ekonomisko izaugsmi Atlantijas okeāna abās pusēs, savukārt neoficiāli - ka līguma mērķis ir spārnu apgriešana Ķīnas eksportam.
Tirdzniecības aktualitātes
K. de Guhta un R. Kērka tikšanās, kas cieši saistāma ar B. Obamas atkārtotu ievēlēšanu par ASV prezidentu, visticamāk, kļuva par pēdējo soli, kas beidzot sāka virzīt uz priekšu vairāk nekā desmit gadu apspriesto ES un ASV jeb transatlantisko brīvās tirdzniecības līgumu, norāda aģentūra Bloomberg.
B. Obamas atkārtota ievēlēšana svarīga bija tāpēc, ka viņa iepriekšējā administrācija varas pēdējā gadā jautājumam par BTL veltīja daudz uzmanības, cenšoties nodrošināt iekšpolitisko atbalstu šādam līgumam, vēsta The New York Times. Atbalsts transatlantiskajam BTL pieaug arī ES politiķu vidū, jo okeāna abās pusēs pieņemas spēkā viedoklis, ka BTL kļūs par nopietnu stimulu ne labākajā stāvoklī esošo ES valstu, kā arī ASV ekonomiku attīstībai, palīdzot tām izkļūt no krīzes, turklāt veidā, kas neprasīs valdībām ieguldīt gandrīz nekādus papildu līdzekļus.
BTL atbalstītāji norāda, ka ES kā valstu kopuma un ASV divpusējās tirdzniecības apjoms turpina pieaugt gadu no gada. Atbilstoši census.gov datiem tas bija 296,2 miljardi latu 2010. gadā, 337,5 miljardi latu 2011. gadā un 342,4 miljardi latu 2012. gadā.
Līguma priekšrocības
BTL starp ES un ASV noslēgšana novestu pie virknes muitas tarifu un nodokļu atcelšanas okeāna abās pusēs, un ASV jau aprēķināts, ka šādā gadījumā amerikāņu eksportētāju izdevumi ik gadu samazinātos par vismaz 3,4 miljardiem latu. Šī iemesla dēļ arī nav pārsteigums, ka atbalstu sarunu sākšanai par BTL paudusi ASV Tirdzniecības palāta un virkne korporāciju, arī Citigroup, ExxonMobil, Wal-Mart Stores un Dow Chemical (pēdējā, ķīmiskās rūpniecības gigants, paziņojusi, ka līguma noslēgšana ļautu tai uz nodokļu rēķina ik gadu ietaupīt ap 530 miljoniem latu).
Savukārt, ja raugās uz iespējamo līguma noslēgšanu no ES vadības skatpunkta, tad nākotne ir vēl optimistiskāka, jo ES eksports uz ASV ir jūtami lielāks nekā imports no okeāna otras puses. Starpība bija 44,2 miljardi latu 2010. gadā, 52,9 miljardi latu 2011. gadā un 61,3 miljardi latu 2012. gadā, tāpēc ir tikai loģiski, ka BTL esamības gadījumā šis rādītājs palielināsies vēl straujāk.
Ķīnas faktors
Tieši negatīvā tirdzniecības bilance līdz šim arī ir bijusi faktiskais iemesls, kādēļ ASV nav izcēlušās ar entuziasmu līguma virzīšanā. Tomēr tagad situācija mainījusies, uzskata daudzi eksperti. Paturot prātā pašu perspektīvas, ASV un ES vēlas radīt pretsvaru Ķīnas ievērojamajai lomai globālajā tirdzniecībā, savstarpēji palielinot savu preču konkurētspēju, jo gan ASV, gan ES ir negatīvas tirdzniecības ar Ķīnu bilances.
Ķīna potenciāli ir spējīga iedragāt esošo globālo ekonomisko sistēmu, tomēr ASV un Eiropai kopīgiem spēkiem ir iespēja saglabāt sev vēlamu stāvokli, protams, ar nosacījumu, ka to darbības sekmēs pašu ekonomisko izaugsmi, uzskata Bertelsmann Foundation transatlantisko attiecību direktors Taisons Bārkers.
Tāpat nedrīkst aizmirst, ka joprojām nav apstājušās sarunas par Ķīnas, Japānas un Dienvidkorejas - trīs Āzijas lielākās ekonomikas - brīvās tirdzniecības zonas izveidi. Neraugoties uz Ķīnas un Japānas visai saspīlētajām attiecībām, ir ticamība, ka sarunu rezultātā tiks izveidots ekonomiskais un tātad arī ģeopolitiskais bloks, kas apvienos vairākas ekonomiski spēcīgas valstis. Šī alianse pēc daudziem rādītājiem pārspēs gan ES, gan ASV, tāpēc abu Rietumu civilizācijas pīlāru virzība uz ciešāku sadarbību ir tikai likumsakarīga.
Versijai par Ķīnas faktora nozīmīgumu netrūkst arī kritiķu, kuri norāda uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas pastāvēšanu un faktu, ka esošās tirdzniecības barjeras tāpat nav īpaši augstas un to atcelšana, lai arī stimulēs transatlantisko ekonomisko sadarbību, Ķīnas tirdzniecisko ekspansiju īpaši neierobežos, jo eiropiešu un amerikāņu preces vismaz cenas ziņā vairākumā gadījumu tāpat nebūs konkurētspējīgas ar Ķīnas ražojumiem.
Tāpat tiek norādīts, ka Padebešu impērijas ekonomiskais brīnums jau ir pietuvojies savam augstākajam punktam - valstī ir ievērojami pieaugušas darbaspēka izmaksas, kas apvienojumā ar ievērojamu bezdarbu Eiropā un ASV novedis pie tā, ka daudzas korporācijas sākušas atgriezt savas ražotnes Rietumos - Dienvidu un Austrumu Eiropā, kā arī ASV. Tāpat vēršas plašumā ražotņu pārcelšana no Ķīnas uz citām attīstības valstīm ar lētāku darbaspēku. Tiesa, šīs tendences būtiski neietekmē Ķīnas lomu globālajā ekonomikā.
Sarunas var ieilgt
Bloomberg rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka jau šī gada jūnijā varētu tikt oficiāli paziņots par gatavošanos sarunām par BTL noslēgšanu starp ES un ASV. Cik ilgi varētu turpināties oficiālās sarunas - var nojaust tikai aptuveni, jo līguma noslēgšanai būs nepieciešama visu ES dalībvalstu piekrišana, bet šobrīd savu atbalstu BTL ar ASV noslēgšanai paudušas tikai 11 Eiropas valstis, tiesa gan - ar Vāciju un Lielbritāniju priekšgalā. Tajā pašā laikā neviena no ES valstīm arī nav pateikusi negrozāmu «nē», tomēr skaidrs, ka BTL ir izdevīgs galvenokārt tādām valstīm kā Vācija, kuras orientētas uz eksportu.
Jāņem arī vērā, ka ES netrūkst iekšējo problēmu, kuras daudzām valstīm šķiet svarīgākas par Ķīnas ekonomiskās ekspansijas ierobežošanu. Pēdējā tirgošanās par ES budžetu arī uzskatāmi liecina, ka krīzes apstākļos plusi un mīnusi tiek skaitīti īpaši rūpīgi, tādēļ, visticamāk, izveidosies situācija, ka dažas ES valstis nonāks pie secinājuma, ka BTL ar ASV tām potenciāli rada lielākus zaudējumus nekā ieguvumus. Līdz ar to sekos neizbēgama tirgošanās ar ES institūcijām par zaudējumu kompensēšanu.
Tāpēc Eiropas Komisijas (EK) viedoklis, ka «līgumi starp divām pasaules lielākajām ekonomikām varēs piešķirt jaudīgu impulsu ekonomiskajai izaugsmei un nosūtīt spēcīgu signālu citu valstu valdībām», šķiet nesamērīgi optimistisks. Kaut vai tāpēc, ka galavārds šajā jautājumā nepieder EK, bet gan nacionālo valstu valdībām.