Bijušais pašvaldību lietu ministrs, tagad Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis teic: «Ir jāatrod mehānisms, kā varētu apiet tās robežas, kuras šobrīd ir iezīmējusi administratīvā reforma.» Gandrīz vai aizmirsts, ka administratīvi teritoriālā reforma tikko noslēgusies paša partijas biedra Edgara Zalāna vadībā. Kam gan bija vajadzīga sarežģīta un grūta reforma, kurai valsts brieda vismaz 15 gadu, ja pāris gadu pēc tās noslēguma visi lauza galvu, kā apiet robežas, ko iezīmēja šī reforma?
Par to tagad, reģionālās attīstības finansēšanas modeli meklēdamas, galvu lauza valdība, pašvaldības, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Nacionālā attīstības plāna darba grupa un daudzi citi.
Ja jau reģionālās attīstības finansēšanai neder pašreizējais Latvijas administratīvais iedalījums, jautājums - vai tas atbilst realitātei? Katrs varēs atcerēties vismaz vienu gadījumu, kad mūsu administratīvais iedalījums ir šķitis dīvains. Vai pie zīmes Mārupe, kas novietota uz Rīgas ielas, vai pie daudziem citiem ciemiem, kas līdzīgi salipuši ar pilsētām, vai pilsētām, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā ciematā. Ja administratīvais plānojums neatbilst attīstības plānošanai, vai tas atbilst dzīvei? Varbūt jādomā par vecā labā rajona atjaunošanu, kas ir pietiekoši liels attīstībai un kuram vēl ir saglabājusies infrastruktūra un cilvēku pieradums.