Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izstrādātās koncepcijas kopsavilkumā norādīts, ka atbalstītais koncepcijas variants «paredz mediju pilnīgas konverģences risinājumu, kuras ietvaros tiek veidots jauns sabiedriskais medijs. Šis modelis paredz esošo resursu sinerģiju, sadarbojoties veidot multimediālus projektus un veidot vienotu un modernu tehnoloģisko infrastruktūru.»
Jaunā sabiedriskā medija uzdevums būs kļūt par lielāko mediju Latvijā, stiprinot nacionālo identitāti, valodu, kultūru un sociālo atmiņu, veidot demokrātisku un saliedētu sabiedrību, veicināt piederību Eiropas un starptautiskajai kopienai, izplatīt zināšanas, veicināt radošumu, iesaistīt bērnus un jauniešus.
Iecerēts, ka svarīgākie ieguvumi no raidorganizāciju apvienošanas būs konkurētspējīgāka sabiedriskā medija izveide, materiālo, finanšu un intelektuālo resursu apvienošana, profesionālāka un dinamiskāka pārvalde, kopīgas investīcijas un iepirkumi, kā arī satura kvalitātes un apjomu pieaugums.
Jaunā sabiedriskā medija uzturēšana piecos gados līdz 2018. gadam izmaksās aptuveni 89,2 miljonus latu, investīcijas medija un tehnoloģiju platformās, ēku rekonstrukcijā, darbinieku apmācībās u. c. ir paredzētas aptuveni 28,7 miljonu latu apmērā. Kopumā nepieciešamais papildu finansējums turpmākajiem pieciem gadiem apvienotajam medijam tiek lēsts 29,4 miljonu latu apmērā. Savukārt papildu valsts budžetā būtu nepieciešami aptuveni 17,7 miljoni latu, no kuriem 12 miljoni jau ir iekļauti Nacionālajā attīstības plānā. Nākamajam gadam no valsts budžeta būtu nepieciešami 2,3 miljoni latu.
Diena jau rakstīja, ka iebildumus pret sākotnējo apvienotā medija koncepcijas redakciju bija paudusi Finanšu ministrija (FM), kā rezultātā Latvijas Televīzijas ēkas rekonstrukcijai koncepcijā atvēlētais finansējums mediju apvienošanas gadījumā tika samazināts no 17 līdz trijiem miljoniem latu, un tika paustas bažas par to, kā tas ietekmēs mediju fizisku apvienošanu. Arī šoreiz valdības komitejā FM norādīja uz nepieciešamību precizēt koncepcijas finansiālos aspektus.
Latvijas Radio ģenerāldirektors Jānis Siksnis Dienai norāda, ka viņu uztrauc apstiprinātās koncepcijas finansiālā puse. «Galvenais, ko mēs jau sēdē mēģinājām pateikt valdībai - ja esat apstiprinājuši dokumentu, tad nodrošiniet arī šo absolūti minimālo finansējumu mērķu sasniegšanai,» uzsver J. Siksnis. Viņaprāt, svarīgi, lai nebūtu tā, kā jau ir bijis - ka no paredzētā budžeta tiek iedotas divas trešdaļas, bet sasniedzamie mērķi paliek tie paši. Valdībai esot jāapzinās, ka vienotā medija izveide ir ļoti nopietna reforma, kuras pilnīgai realizēšanai būs nepieciešami ļoti nopietni finansiāli ieguldījumi.
Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte pēc komitejas sēdes žurnālistiem atzina, ka svarīgākais esot koncepcijai gūtais atbalsts.