Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) Dienai teica, ka šīm aizdomām neesot nekāda pamata, jo sabiedrisko pakalpojumu regulatora jaunā komanda ir izraudzīta konkursa kārtībā, un ministrijai nešķita lietderīgi rīkot vairākus konkursus ar dažu mēnešu starpību. «Tam nav nekāda politiskā zemteksta,» piebilda ministrs. Savukārt Andris Šķēle (PLL) un Boriss Cilēvičs (SC) debatēs līdzīgi pieļāva, ka tas varētu būt saistīts ar koalīcijas iekšējām problēmām. Partijas viena otrai neuzticoties, tāpēc - «lai apstiprinātu Vienotības kandidātus, ir jāapstiprina arī Zaļo un Zemnieku savienības kandidāti». Opozīcija arī bija nemierā, ka nav varējusi ar kandidātiem iepazīties, jo tikai dienu pirms Saeimas sēdes ar viņiem tikās Tautsaimniecības komisija.
Saeima par katru pretendentu balsoja atsevišķi un aizklāti. Vislielāko atbalstu - 52 balsis - saņēma Jaunā laika dibinātājs V. Lokenbahs, kura agrākā darbība ir saistīta ar informācijas tehnoloģijām. Savukārt A. Aniņš, kurš ir strādājis Ventspils domē, un I. Ikstena, kurai ir darba pieredze vairākās ministrijās, amatā nokļuva tikai ar vienas balss pārsvaru. Par A. Aniņu balsoja 46 deputāti, pret 39, atturējās - 6, par I. Ikstenu - 45 deputāti, pret - 42, atturējās - 2. Zvērināto advokātu R. Irkli, kurš ir Pilsoniskās savienības valdes loceklis, atbalstīja 48 deputāti, G. Zeltiņu - 49 politiķi. A. Aniņš kopš 2005. gada strādā Aivara Lemberga bērniem Līgai un Anrijam Lembergiem daļēji piederošajā SIA LSF Holdings un SIA LSF Trans kā finanšu analītiķis un finanšu direktors, informē LETA.
Debatēs par kandidātiem izvērtās diskusija starp koalīciju un opozīciju par partijām pietuvinātu cilvēku virzīšanu amatos. Ainārs Šlesers (PLL) atcerējās, kā Ilma Čepāne (Vienotība) savulaik uzbrukusi LPP/LC par savējo likšanu posteņos, bet tagad rīkojoties tāpat. «Lokenbahs ir profesionālis, bet viņš ir Jaunā laika cilvēks, kurš prasīs partijai, kā rīkoties,» teica A. Šlesers, apšaubot šo personu spēju būt neitrāliem. I. Čepāne pieļāva, ka cilvēku izraudzīšanos amatiem varbūt jāuztic personāla atlases kompānijām, bet nevarot arī kādu diskriminēt tikai tāpēc, ka viņš iesaistījies politikā. SPRK, kas nosaka tarifus daudzās nozarēs, ir valsts iestāde, nevis SIA vai akciju sabiedrība, norādīja I. Čepāne.