Cerības iepriekš saistītas ar valsts fondēto pensiju sistēmas izveidi jeb tā dēvēto pensiju otro līmeni. Tas pēdējos desmit gados demonstrējis samērā augstu - ap 4% vērtu - ienesīgumu gadā, liecina portāla Manapensija.lv dati. Neraugoties uz it kā solīdo ienesīgumu, uzkrātās summas ir mazas. Patlaban fondēto pensiju uzkrājumiem tiek novirzīti tikai 4% no darba samaksas apjoma, bet sabiedrībai trūkst intereses un zināšanu, kā potenciāli pilnveidot savu nākotnes labklājību.
«Sabiedrībai ir visai maz informācijas gan par pensiju līmeņiem, gan to, kā naudu vecumdienām uzkrāt un kad to darīt. Viedokļi ir stipri atšķirīgi, daži uzskata, ka viņi līdz pensijai nenodzīvos, citi saņemot aplokšņu algas un norāda, ka uz viņiem šis jautājums neattiecas, vēl citi atzīst, ka viņiem tas interesētu, bet nesanāk pievērsties,» uzskatu daudzveidību ieskicē Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka.
Puse no algas
Viens no sabiedrībā aktuālākajiem jautājumiem ir pensijas apmērs pēc vecumdienu sasniegšanas. Piemēram, šodienas trīsdesmitgadniekam ar 1000 eiro bruto algu, kuram uzkrājumu pagaidām nav, pieņemot, ka inflācija nākamo gadu gaitā būs vidēji ap 2% un šādā pašā mērā ir arī potenciālais darba samaksas pieaugums, pēc Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Pētera Stepiņa teiktā, 65 gadu vecumā pensiju 2. līmenī būs veiktas iemaksas nepilna 41 tūkstoša eiro apmērā.
«Pieņemot, ka pensiju plāni spēs ilgtermiņā nopelnīt tikpat, cik caurmērā pēdējos desmit gados (ap 4% gadā), 2049. gada beigās pašreizējais trīsdesmitgadnieks būs uzkrājis nepilnus 82 tūkstošus eiro - jeb divas reizes vairāk nekā iemaksājis. Atšķirība starp iemaksāto un uzkrāto ir līdzekļu pārvaldnieku pienesums, veicot ieguldījumus dažādos finanšu instrumentos,» skaidro P. Stepiņš. Pēc viņa domām, tiem cilvēkiem, kam līdz pensijai vēl tāls ceļš ejams, uzkrājumus ieteicamāk būtu veikt aktīvajos pensiju plānos. Šie plāni gan ir ar lielāku investīciju risku, taču riski spēj sevi attaisnot. Savukārt tiem cilvēkiem, kuriem pensionēšanās gaidāma drīz, nevajadzētu lieki riskēt un turēties pie konservatīvajiem vai sabalansētajiem ieguldījumu plāniem. Runājot nākotnes perspektīvu kategorijā, «gan akadēmiķi, gan praktiķi uzskata, ka ilgākā termiņā akciju tirgiem būtu jāsniedz papildu ienesīgums 4-6% virs bezriska (etalona) obligāciju sagaidāmā ienesīguma,» teic Swedbank eksperts. Runājot par bezriska parādu vērtspapīru ienesīgumu, patlaban Vācijas desmit gadu obligāciju ienesīgums sasniedz apmēram 1% gadā, bet ASV šie vērtspapīri ļauj nopelnīt ap 2,4% gadā.
Samērā līdzīgs skatījums ir SEB bankas brokerpakalpojumu vadītājai Nataļjai Točelovskai. Pēc viņas teiktā, potenciālais akciju gada ienesīgums ir 7-9% robežās atkarībā no ģeogrāfiskā sadalījuma.
To, ka ilgtermiņā ienesīgāki ir aktīvie pensiju plāni, liecina arī SEB Wealth Management vadītāja Jāna Rozenfelda piestādītie aprēķini.
No šiem aprēķiniem izriet, ka iepriekšminētais trīsdesmitgadnieks ar norādītajiem bāzes parametriem, izmantojot pensiju plānu ar konservatīvu stratēģiju, varētu pretendēt uz 425 eiro vērtu pensiju, kur pensiju pirmā līmeņa daļa būtu 271 eiro, bet otrā līmeņa uzkrājumu daļa sasniegtu 154 eiro. Savukārt izvēloties aktīvo ieguldījumu plānu, pensija varētu sasniegt 499 eiro mēnesī jeb aptuveni 50% no pašreizējās algas, kur pensiju pirmā līmeņa pienesums būtu 268 eiro, bet otrajam līmenim - 231 eiro mēnesī.
Ierosina mainīt likmi
Pēdējos gados vērojamais obligāciju cenu pieaugums pensiju fondiem bijis labvēlīgs, taču šī procesa iespaidā krities šo parādu vērtspapīru ienesīgums, tādējādi apgrūtinot nākotnes ieguldījumus. Līdz ar to aizvien aktuālāks kļuva jautājums par likumdošanas izmaiņām, lai palielinātu līdzekļu pārvaldnieku manevrēšanas iespējas finanšu tirgū.
J. Rozenfelds teic, ka saskaņā ar aprīlī veiktajiem normatīvo dokumentu grozījumiem nodrošinās augstāku ienesīguma potenciālu, palielinot ieguldījumus riska kapitālā, kas vienlaikus palielina investīciju iespējas arī vietējās ekonomikas atbalstam. P. Stepiņš uzskata, ka turpmākajiem pensiju sistēmas uzlabojumiem būtu nepieciešams atgriezties pie jautājuma par limitu palielināšanu ieguldījumiem akcijās (no pašreizējiem 50% līdz, piemēram, 75% kā Igaunijā vai 100% kā Lietuvā) vai vismaz apsvērt alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu neiekļaušanu kopējā akciju limitā.
«Šāds solis nenozīmētu tūlītēju akciju ieguldījumu pieaugumu Latvijas pensiju plānos, bet gan dotu pārvaldītājiem iespēju izmantot nākamo finanšu tirgus satricinājumu sniegtās iespējas veikt lielākus ieguldījumus salīdzinoši lētākās akcijās, gūstot papildu potenciālo peļņu un uzlabojot ienesīgumu plānu dalībniekiem,» skaidro Swedbank eksperts. Savukārt N. Točelovska piebilst, ka nākotnes kontekstā attīstīto valstu akciju novērtējums izskatās pievilcīgs investīcijām, bet jaunattīstības valstu kapitāla vērtspapīriem par labu spēlē Ķīnas dinamiskā ekonomikas attīstība.
A. Sauka uzskata, ka attiecībā uz ieguldījumu veidiem dažādos finanšu instrumentos visu vajadzētu atstāt, kā ir. «Vajadzētu palielināt pensiju otrajam līmenim paredzamo sociālo iemaksu apjomu līdz kādiem 8-10% no iemaksu apjoma. Pensiju otrajā līmenī ieguldījumi ir samērā konservatīvi, un, palielinot iemaksu apjomu, ilgtermiņā ieguldītājs noteikti būs ieguvējs, nevis zaudētājs,» spriež ekonomikas pētnieks.
Risku rada demogrāfija
Jautāts par to, cik lielā mērā situāciju ar pensiju uzkrājumiem var ietekmēt sliktā demogrāfiskā situācija, kas varētu novest pie situācijas, kad fondiem vairāk naudas nākas izmaksāt pensijas vecumu sasniegušajiem, nekā nāk vietā no jaunajiem ieguldītājiem un tas var izraisīt spiedienu uz aktīvu cenām pasaules finanšu tirgos, A. Sauka teic, ka šī problēma ar laiku var kļūt ļoti aktuāla un pat sociālajā jomā labi attīstītās Skandināvijas valstis nevar būt pilnīgi drošas par savu pensiju sistēmu, tāpēc tur tiek domāts, kā iedzīvotājus iespējami ilgi uzturētu ekonomiski aktīvus, līdz ar to mazinot potenciālo slogu uz pensiju sistēmu. Latvijā par šo jautājumu vispār ieminoties tikai retais, turklāt atšķirībā no pieminētajām valstīm Latvijā iedzīvotājiem ir ļoti niecīgi uzkrājumi, kas problēmu var padarīt vēl akūtāku.