Vidusskolas absolventu vidū biežāk sastopamais līmenis angļu valodas centralizētajā eksāmenā šogad bijis C. Ko šis burts pasaka par reālajām jauniešu valodas zināšanām, skaidru atbildi īsti nespēj rast neviens. Taču skolotāji atzīst, ka valodas apguves problēmas, kuru aizsākums meklējams vājā dzimtās valodas prasmē, skolēniem pastāv.
Sarunvaloda un klausīšanās prasme skolēniem pēdējos gados esot uzlabojusies filmu un mūzikas dēļ, bet ar gramatiku kļūstot arvien grūtāk, Dienai stāsta Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijas (LAVSA) prezidente Silvija Andernovics. Tā cēlonis esot meklējams dzimtajā valodā, jo vairākumam pieaugušu cilvēku sagādājot problēmas arī CV uzrakstīšana. Uz šo pašu problēmu angļu valodā norāda S. Serpuhovs, bet Latvijas Kultūras akadēmijas rektors producenta izteikumu par aktieriem dēvē par lecīgu, jo latviešu aktieri strādā gan ārpus Latvijas robežām, gan ar ārzemju režisoriem.
LAVSA prezidente, kura 12 gadu strādājusi par skolotāju Austrālijā, uzskata, ka angļu valodas apguvei galvenokārt traucē trīs lietas: 40 minūtes garā mācību stunda, vienveidīgs mācīšanas veids un skolotāju ieinteresētības trūkums. «40 minūšu stunda var būt pamatskolā, kad bērni nevar ilgi koncentrēties, bet vidusskolā valodas apguvei tas ir pārāk īsi. Tas, ka Latvijā vidusskolā [vienlaikus] ir jāmācās 12-13 priekšmetu, ir pilnīgs kukū,» uzskata S. Andernovics. Pieejamie mācību materiāli angļu valodā, viņasprāt, ir moderni, taču skolotāji nedrīkstot stundās strādāt tikai ar tiem. «Ja es būtu skolnieks un no 3. līdz 12. klasei mācītos no grāmatām, es jau sen no garlaicības nomirtu,» saka LAVSA prezidente, mudinot skolotājus izmantot dažādas pieejas, piemēram, literatūras fragmentu lasīšanu un apspriešanu.
«Angļu valodas rādītājs ir stabils pēdējos piecus gadus,» saka eksāmenu sastādītāja Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Gundega Muceniece, skaidri nenorādīdama, cik labs vai slikts tas ir. Paši skolotāji, daudz nevilcinādamies, atzīst - tā vairāk ir laimes spēle nekā zināšanu indikators. «D līmenis var atšķirties ļoti krasi, jo to tikpat labi var dabūt skolēni, kuriem valodas zināšanu tikpat kā nav, bet eksāmenā viņiem vienkārši paveicas,» viedokli, kuram piekrīt arī S. Andernovics, pauž Valmieras Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Valija Ratniece. G. Muceniece gan to sauc par ļoti subjektīvu, jo eksāmens sastāv no vairākām daļām. «D līmenis sākas no 32 procentiem,» viņa saka, norādīdama, ka ar teju nullei pielīdzināmām zināšanām to nevar sasniegt. VISC mājaslapā atrodamais skaidrojums, kādas zināšanas atbilst D līmenim, ļauj piekrist abiem viedokļiem. «Saprot lēnu skaidrā un pareizā valodā sniegtu informāciju kopumā, vienkāršu tekstu jēgu. Runā un rakstos pazīstamās situācijās valodu lieto pareizi, bet vārdu krājums var būt ierobežots,» vispārīgi skaidrots minētais līmenis.
S. Andernovics uzskata, ka šā gada eksāmens noritējis, kā ierasts, jo tajā netika iekļauts kas līdz šim nebijis. «Daudzi uzskata, ka līmeņiem vajadzētu būt augstākiem, jo bērni runā tekoši. Bet runāšana ir vieglākā daļa - problēmas ir ar lasīšanu un rakstīšanu. Jaunieši lasa, bet tas, ko viņi lasa, ir saīsinātas versijas, nevis formālā valoda, kas vajadzīga biznesa sakariem un akadēmiskajā vidē. (..) Sarunvalodā mēs neviens nerunājam pilnos teikumos, ja mēs runātu gramatiski pareizi, tas izklausītos spocīgi,» par eksāmena rezultātu atbilstību reālajām zināšanām izsakās LAVSA prezidente.
«Mutvārdu daļā šogad mainīja dizainu - uz slikto pusi,» uzskata V. Ratniece. Šogad sastādītajos uzdevumos skolēniem bija konspektīvi jāatstāsta kāds teksts, jāatbild uz jautājumiem, kas, pēc skolotājas domām, bija vienkārši, kā arī jāuztur dialogs. «Mutvārdu daļa vairāk nevar parādīt skolotāju zināšanas, jo tagad var paveikties arī vājam skolēnam,» saka V. Ratniece. VISC pārstāve G. Muceniece atzīst, ka runātprasmē skolēni parāda vislabākos rezultātus, tomēr šī eksāmena daļa nespēlē noteicošo lomu līmeņa noteikšanā.
Par vienu no skolotāju klupšanas akmeņiem V. Ratniece uzskata to, ka esot jāspēj iemācīt gan valoda, gan «kā nokārtot angļu valodas eksāmenu». Koncentrējoties tikai uz gramatikas apguvi, skolēns nespēs plūstoši runāt. Daļēji tam piekrīt G. Muceniece, jo viena no panākumu atslēgām eksāmenā ir tā formāta pārzināšana. Taču, «vispārināti runājot», bez pārlieku lielas koncentrēšanās uz eksāmena formātu vidēju līmeni iegūt esot iespējams.