Taupot vietu
Šā gada oktobrī Nīderlandes otrajā lielākajā pilsētā Roterdamā plānots atklāt jaunu objektu The Market Hall. Pati ēka veido tuneļveida arku, kur izvietotas dzīvojamās platības, bet zem arkas atradīsies tirgus un restorāni. Lai arī ēka ir unikāla un izskatās neierasti, tā tomēr iederas Roterdamas pilsētas ainavā - lielākā daļa ēku ir iespaidīgas laikmetīgās mākslas celtnes. Nīderlandes arhitekte Natālija Vrjē Dienai norādīja, ka patlaban īpaši tiek domāts par to, kā ēkās apvienot vairākas funkcijas un neaizņemt daudz vietas pilsētvidē. Līdz ar to nereti arhitekti izstrādā neierastus ēku konceptus. Tas gan savā ziņā ir likumsakarīgi, jo Roterdama ir vieta, kur atrodas vairākas nozīmīgas arhitektūras institūcijas, piemēram, Nīderlandes Arhitektūras institūts, kā arī pilsētā izvietoti vairāki slavenu arhitektu biroji. Tāpat nozīmīgs bijis fakts, ka Otrā pasaules kara laikā pilsēta tikusi iznīcināta.
Arhitektu biroja MVRDV arhitekts un The Market Hall projekta vadītājs Antons Vibēns stāsta, ka sākotnēji ideja bijusi divas dzīvokļu ēkas savienot ar jumtu un zem tā ierīkot tirdzniecībai paredzētu vietu. Tomēr plāni mainījušies, un iecerētais jumts pārveidots, lai arī tur varētu izvietot dzīvojamās platības. Šiem dzīvokļiem gan ir sava specifika - vietām grīdas vietā ir stikla logi, caur kuriem var vērot tirgū notiekošo. Savukārt ēkas iekšējo sienu rotās 3D attēls vairāk nekā 9000 kvadrātmetru platībā.
Bažām par drošību pamata gan neesot, Dienai uzsvēra arhitekts, norādot, ka Nīderlandē ir ļoti stingri kvalitātes kritēriji. Arī ēkas struktūra savā ziņā ir tradicionāla - līdz devītajam stāvam ēka būvēta līdzīgi citām dzīvojamajām mājām, katrā stāvā gan ievērojot nelielu nobīdi, savukārt augšējā daļa būvēta kā tilts.
Lai gan ēkas atklāšana plānota oktobrī, patlaban visas dzīvojamās platības vēl nav pārdotas vai izīrētas. A. Vibēns to skaidro ar krīzes iespaidu arī uz Roterdamas nekustamā īpašuma tirgu. Tomēr dzīvokļu cenas šajā ekskluzīvajā projektā neesot augstākas kā citur pilsētas centrā. Pats projekts kopumā gan izmaksājis 165 miljonus eiro.
Latvija netiek līdzi
Latvija modernās arhitektūras ziņā uz citu Eiropas valstu fona izskatās bēdīgi, uzskata arhitekts Andis Sīlis. Viņš Dienai norādīja, ka Latvijā nav vairāku priekšnosacījumu, lai taptu laikmetīgā arhitektūra. Protams, būtiski ir finanšu līdzekļi, kuru trūkst, bet Latvijā nav arī valsts pasūtījuma. Piemēram, citās Eiropas valstu lielajās pilsētās katrā ir pa trim vai četriem izciliem arhitektūras paraugiem, kurus pasūtījusi valsts. Ierasti šīs ēkas ir laikmetīgās mākslas muzeji, teātri vai koncertzāles. Rīgā beidzot gan tapusi jaunā bibliotēka, bet tas arī esot vienīgais piemērs. Savukārt Nīderlandē tieši valsts pasūtījums ir tas, kas diktējis arhitektūras attīstību. Līdz ar to gan uz Latvijas, gan citu Eiropas valstu fona Nīderlandi var saukt par arhitektūras fenomenu.
Būtisks priekšnosacījums arhitektūras attīstībai gan ir arī sabiedrības izpratne. Piemēram, Latvijā arhitekti baidās riskēt un eksperimentēt ar arhitektūru, jo zina, ka saņems negatīvu reakciju. Turpretī Nīderlandē jebkurš eksperiments tiktu uztverts ar interesi un labvēlību. «Nīderlande šajā ziņā ir ne tikai galvas tiesu, bet piecus augumus priekšā. Tas ir ļoti būtiski, lai taptu laba arhitektūra. Mūsu sabiedrība ir neizglītota un konservatīva. Līdz ar to jebkurš arhitektūras eksperiments tiktu nozākāts,» Dienai situāciju komentēja A. Sīlis.
Tam gan var saskatīt arī pozitīvo pusi. Ja Latvijai pēc neatkarības atgūšanas būtu bijis daudz naudas un arhitekti būtu «ālējušies ar laikmetīgo arhitektūru», visticamāk, pilsētas kvalitāte būtu pazemināta, nevis uzlabota, uzskata arhitekts.