Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Ar asu skalpeli pa dzīvu miesu

Ekspremjers Aigars Kalvītis (TP) intervijā komentētājam Andrejam Vaivaram. 

Kāds īsti ir iemesls tam, ka pašlaik Tautas partijas (TP) dibinātājs Andris Šķēle atgriežas politikā?

Pirmkārt, Andris Šķēle redz, kas šobrīd valstī notiek - ir liela neizlēmība, neskaidrība par to, ko darīt tālāk. Mēs vairāk sekojam rekomendācijām, ko mums uzraksta SVF un ES, bet pašiem skaidra plāna par to, kas mums būtu vajadzīgs, nav. Viņš ir uzņēmējs, kuram ir svarīga valsts reputācija, tas, lai Latvijā nenotiek dažādas kataklizmas, un tas arī motivē viņu atgriezties politikā. Otrkārt, viņš tomēr ir TP dibinātājs, viņš šo partiju izloloja, izskoloja, bet pēdējās pašvaldību vēlēšanās Rīgā tā nepārvarēja 5% barjeru. Un arī tas ir viens no iemesliem, lai Šķēle varētu atgriezties. Turklāt valstī patlaban trūkst spilgtu līderu, un nākamajās Saeimas vēlēšanās līderis, kurš spēj rast risinājumu, kā iziet no šīs situācijas, var arī tajās uzvarēt.

Patlaban Tautas partijas reitings svārstās knapi ap 2%, kas ir par maz, lai iekļūtu Saeimā. Vai Šķēles atgriešanās ir mēģinājums glābt valsti vai partiju?

Tie ir saistīti faktori. Ja partija nespēs piedāvāt ticamu risinājumu, kam varētu noticēt sabiedrība, tad jau nav vērts arī vēlēšanās sasniegt kaut kādus rezultātus. Vēlēšanu rezultātus izšķirs tas, kam cilvēki noticēs.

Kurām partijām, jūsuprāt, ir lielākās izredzes iekļūt nākamajā Saeimā?

Vēlreiz saku - nākamo vēlēšanu rezultātus izšķirs spēcīgi līderi.

Tātad, jūsuprāt, viens no tiem ir Šķēle. Kuri ir pārējie - Ainārs Šlesers un Aivars Lembergs?

Iespējams, Šlesers, ja viņam vēl būs palikusi enerģija. Arī Lembergs.

Kas vēl?

Vēl kādu līdzvērtīgu smagsvaru man ir grūti nosaukt. Domāju, tas politiskais spektrs dalīsies tā, ka vienā spārnā būs tās partijas, kas vienmēr ir pārstāvējušas jauno laiku politiku un nedaudz arī Sorosa ideoloģiju, - Pilsoniskā savienība, Jaunais laiks un varbūt vēl kāds jaunveidojums, kuru, iespējams, izveidos Sarmīte Ēlerte. Paši par sevi būs zaļie zemnieki ar vai bez Lemberga, bet tur līdzās viņš būs. Šis spēks pārstāvēs mazākā ļaunuma politiku. Nu un vēl vienu spārnu veidos aktīvie rīcības cilvēki Šķēle un Šlesers, kas būs pretstatā jauno laiku politikai. Protams, būs arī kreisais spārns, kas lielā mērā konsolidē krievvalodīgo balsis. Jautājums ir par to, kurš spēks gūs virsroku un kas ar ko spēs vienoties, tātad - vai Lembergs, Šķēle un Šlesers gūs pārsvaru pār otru labējo spārnu. Laiks rādīs, vai latvieši nebūs pārstrīdējušies un spēs savā starpā par kaut ko vienoties.

Vai pats gatavojaties kandidēt nākamās Saeimas vēlēšanās?

Tādu lēmumu es pats priekš sevis neesmu pieņēmis. Protams, man nav vienaldzīgs viss, kas Latvijā notiek, bet neredzu motivāciju atgriezties politikā. Lai to darītu, jābūt pārliecībai, ka tas, ko cilvēks spēj piedāvāt, ir pieprasīts, vajadzīgs. Esmu pietiekami ilgi bijis politikā un tagad tikai pusgadu esmu laukā no tās. Man šķiet, ka varu kaut ko padarīt politikā, esmu sācis šādus tādus projektus. Ja es kā resurss būšu vajadzīgs TP komandai, tad, kā mēdz teikt, ko gan draugu labā nevar izdarīt!

Jūs no politiskās skatuves nogājāt valstij pietiekami sarežģītā brīdī. Vai pieļaujat, ka jūsu atgriešanās politikā varētu kaitēt TP tēlam?

Man ir savs atbalstītāju loks, kas ir pietiekami spēcīgs un ko varētu konsolidēt. Bet, lai atgrieztos politikā, man būtu vajadzīga dziļa motivācija, par ko es līdz šim nevaru jums atbildēt.

Kopš jūsu demisijas ir pieņemts ne viens vien valstij būtisks lēmums. Kurus no tiem jūs nebūtu pieņēmis?

Kļūdainākais lēmums, manuprāt, ir vienas nakts laikā bez diskusijām nospriestais, kādu SVF piedāvājumu mēs pieņemam. Pirmais no tiem bija pārskatīt nacionālās valūtas vērtību, kas nozīmētu to pašu, ko šobrīd krīzes apstākļos dara daudzas citas valstis, bet Latvijas valdība izvēlējās citu ceļu - iedzīvotāju ienākumu devalvāciju, kas manā skatījumā ir griešana ar asu skalpeli pa dzīvu miesu. Un tas ekonomikā ir daudz neefektīvāks instruments par to, ko izmantoja Lielbritānija, Krievija, Zviedrija utt.

Runa ir par valūtas devalvāciju?

Jā! Valūtas devalvācija ir daudz plašākā mērogā izskatāms jautājums. Tā ne tikai atrisina to, kas saistīts ar ekonomikas konkurētspēju un skar iedzīvotāju ienākumus, bet lielā mērā liek pārvērtēt vērtības. Daudzām ekonomiskām kategorijām, kas ir zaudējušas vērtību, tā mazinātos vēl vairāk. Savukārt dzīvotspējīgajiem un konkurētspējīgajiem tiktu iedota it kā jauna skābekļa deva, ļaujot mēģināt atgūt tos zaudējumus, kas devalvācijas dēļ būtu radušies. Tagad ienākumi, piemēram, skolotājiem ir samazinājušies pat uz pusi. Patlaban mēs krīzei neredzam galu, jo nevaram iedot tai uzrāvienu.

Tātad, ja jūs pēdējos pāris gados būtu bijis valdības vadītājs, būtu mēģinājis panākt lata devalvāciju?

Es būtu attīstījis šo diskusiju, nevis nolicis to malā kā nederīgu.

Pieņemsim, ka TP nākamā gada vēlēšanās iekļūs Saeimā, bet Šķēle tiks ievēlēts par premjeru. Vai tādā gadījumā TP «attīstīs diskusiju» par lata devalvācijas jautājumu?

Nedomāju, ka šobrīd tas vēl ir aktuāls jautājums.

Kāpēc?

Ir attīstījusies tik daudzu būtisku notikumu ķēde, ka es pat nezinu, vai tagad ir iespējama kontrolēta lata vērtības pārskatīšana. Šodien ekonomika ir novesta tik tālu, ka tas būtu sprādzienveidīgs pasākums, saistīts ar ļoti daudziem riskiem. Tas ir nokavēts, un tagad, veicot šādu soli, runa būtu nevis par plus mīnus 15%, bet gan daudz lielāku risku. Ir izvēlēts cits ceļš, un tas ir jāiet.

Bet kāds tad būtu nākamais solis, kas jāsper, lai Latvija būtu ceļā uz krīzes pārvarēšanu?

Pirmām kārtām ir jāspēj atšķirt svarīgās lietas no nesvarīgajām. Šobrīd Latvijā nav atjaunota finanšu asinsrite. Vēl vairāk - pēc visām lielajām kataklizmām, kas mūs ir piemeklējušas, Rietumu apdrošināšanas kompānijas Latvijas darījumus ir atteikušās apdrošināt, bankās nav pieejami brīvi apgrozāmie līdzekļi un mums vairs nedod neko uz pēcapmaksu. Tāpēc valdībai būtu nevis jātur viens vai pusotrs miljards latu Valsts kasē kā banku nodrošinājums un par to vēl jāmaksā procentmaksājumi, bet gan jāpanāk, lai mēs šos resursus varētu ieguldīt savā finanšu sistēmā, kas vismaz daļēji ļautu atjaunot asinsriti kreditēšanai. Ja mēs šo finanšu asinsriti neatjaunosim, ir ļoti maz cerību, ka ekonomika tuvākajā laikā sāks elpot. ASV un Vācijas valdība miljardus ieguldīja savas ekonomikas atdzīvināšanā, bet mēs esam aizņēmušies no SVF ļoti daudz naudas, turam to kontā, neizmantojam un maksājam par to procentus. Ja jau mums to naudu neļauj izmantot, tad lai ņem atpakaļ.

Pērn tika pieņemts vēl kāds būtisks lēmums - Parex bankas nacionalizācija. Vai tā bija kļūda?

Šajā jomā man nekas cits neatliek kā mest akmeni FKTK un Latvijas Bankas dārziņā. Sākot ar 2003.gadu, tika pieļauta situācija, ka īstermiņa kredītus izmantoja ilgtermiņa projektiem. No māteskompānijām aizņemtus līdzekļus, kas bija domāti sešu gadu darījumos, bankas ieguldīja divdesmitgadīgos projektos. Vienā dienā, sākoties pasaules finanšu krīzei, tie kreditori, kas Latvijas bankām bija aizdevuši naudu, sāka prasīt, lai tā tiktu atdota. Bet tik īsā laikā no tāda tirgus, kāds ir Latvijā, tik milzīgus līdzekļus izņemt nav iespējams, it īpaši, ja tie ieguldīti ilgtermiņa būvēs un dažādos citos projektos. Tas izraisīja milzīgu sprādzienu. Parex banka bruka, jo tai nebija iespēju atdot sindicētos kredītus, bet tā nebija vienīgā banka - vairākām citām bija tikpat smaga situācija.

Kurām?

Tas nav jautājums, kuru es gribētu publiski apspriest. Bet manā rīcībā ir pietiekami daudz informācijas. Ja mēs būtu pieļāvuši Parex sabrukumu, tad vēl nezinām, cik tālu šī finanšu piramīda gāztos. Parex bija jāglābj, bet jautājums ir, kā tas tika izdarīts. Tur pat nevajag tagad meklēt kļūdas - tās ir acīm redzamas katram, kas kaut ko saprot no ekonomikas. Savulaik pēc Krievijas krīzes sabrukuma priekšā bija Rīgas komercbanka, un toreiz tika panākts, ka visi kontu turētāji bija ieinteresēti bankas glābšanā. Viņi šo naudu nevarēja izņemt ārā un pie tās tika vien tad, kad banka tika pārdota. Bet kas notika Parex bankā? Mēs vienkārši atvērām vaļā durvis un ļāvām visu naudu, kas atradās kontos, brīvi izvest laukā. Rezultātā no Latvijas tautsaimniecības ir izņemts pusotrs miljards latu, kas ir katastrofāli liela summa. Par to, kāpēc tā notika, ir jājautā tā laika amatpersonām, kas toreiz pieņēma lēmumus.

Vai tas nozīmē, ka jūs kritizējat tā laika politiku, rīcību, kad finanšu ministrs bija TP biedrs Atis Slakteris?

Nav jau nozīmes tam, kas bija finanšu ministrs - Slakteris vai kāds cits. Es te negribu neko personificēt.

Bet bija taču...

Jāņem vērā, ka tur bija Latvijas Banka, kā arī dažādi citi finanšu padomnieki, kam vajadzēja prognozēt situācijas nopietnību.

Un tomēr - lēmumus par to, kā jāpārņem Parex banka, pieņēma valdība, nevis Latvijas Banka...

Cik man zināms, tas noticis profesionāļu iespaidā, kas piedāvāja šo neveiksmīgo risinājumu.

Kā viens no iespējamiem risinājumiem finansiālo problēmu mazināšanai pēdējā laikā izskan iespēja pārdot daļas valstij piederošajos uzņēmumos. Cik lielā mērā to, jūsuprāt, vajadzētu darīt?

Tikai traks saimnieks vissliktākajā tirgus situācijā atbrīvosies no saviem pozitīvajiem aktīviem. Šajā brīdī mums vajadzētu izvairīties no savu īpašumu pārdošanas, jo mēs par tiem tagad dabūtu vien trešdaļu vērtības. Mums nav tik katastrofāla situācija, lai to darītu. Katrā ziņā to nevajadzētu darīt, lai cik lielā mērā arī mūsu kreditori to būtu ieinteresēti darīt.

Vai Valda Dombrovska valdība noturēsies līdz nākamās Saeimas vēlēšanām?

Ir visi priekšnoteikumi, lai tā noturētos. Lielā mērā to noteiks, kāda būs katras partijas taktika pirms Saeimas vēlēšanām. Protams, ja valdība netiks galā ar nākamā gada valsts budžetu, tā pati par sevi kritīs.

Jūs piekritāt kļūt par Latvijas balzama padomes locekli, bet nepiekritāt ieņemt hokeja kluba Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatu. Kāpēc?

Sporta menedžmentā līdz šim neesmu bijis, lai gan man ir piederējis savs hokeja klubs ar deviņām bērnu komandām. Turklāt Latvijā visas lietas mēģina politizēt, un tāpēc uzskatīju, ka man nevajadzētu būt Dinamo valdes priekšsēdētājam, ļaujot, lai šo darbu veic profesionāļi. Ar Latvijas balzamu situācija ir nedaudz atšķirīga - tas ir pārtikas rūpniecības uzņēmums un, ziniet, nav lielas atšķirības, vai tiek pārstrādāts piens vai arī ražoti citi produkti. Specifika ir ļoti līdzīga. Un pārtikas jomā es jūtos pietiekami spēcīgs, lai varētu dot savu artavu tam uzņēmumam.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?