Grozījumi paredz, ka «diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām, kā arī apdzīvotās vietās, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas pārvietojas pa brauktuvi vai nomali, jābūt tērptiem vestē (apģērbā) ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem». Tas nozīmē, ka Ceļu satiksmes noteikumu 19. punkta jaunā redakcija attiecas tikai uz gājējiem, kas iet pa/gar lauku ceļu vai apdzīvotās vietās pa neapgaismotas ielas braucamo daļu. Prasība neattiecas uz tiem, kas iet pa ietvēm vai apgaismotām ielām apdzīvotās vietās.
Privātmāju rajonos, piemēram, Teikā, Šampēterī, Jaunciemā, Bieriņos, Mangaļsalā, ietvju nav. Lielākoties tas ir šauro ielu dēļ, turklāt strīdīgs jautājums ir arī par minēto «vienmērīgo apgaismojumu», kāda Latvijā nekur nav.
Tad sanāk, ka šo rajonu iemītniekiem turpmāk līdzi būs jānēsā vestes?
Juridiski sanāk, ka arī Rīgā, piemēram, ceļā no autobusa līdz mājām ikvienam jāstaigā vestē. Tas ir absurds - katrai sievietei rokassomiņā drošības dēļ jābūt vestei, turklāt vīriešiem tādā vajadzēs staigāt ikdienā, jo bikšu vai žaketes kabatā taču neieliksi.
Kā izmaiņas skar riteņbraucējus?
Vislielākos pārpratumus izraisījis 223. punkts, kas nosaka, ka, «braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velosipēdam abos tā sānos, riteņu abās pusēs jābūt aprīkotam ar diviem oranžiem (dzelteniem) gaismas atstarotājiem, kā arī priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē - sarkanas gaismas lukturim. Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, velosipēdam priekšpusē jābūt aprīkotam ar baltu atstarotāju, bet aizmugurē ar sarkanu atstarotāju, un velosipēda vadītājam jābūt tērptam vestē (apģērbā) ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.»
Tātad ir izvēle - lietot vesti vai lukturi.
Jā, tomēr muļķīgi, ka uzsvērta nepieciešamība tērpties vestē, turpretī «apģērbs» ir iekavās. Velo veikalos taču tirgo atstarojošās lentes, apģērbu ar atstarotājiem - tas viss pilda nepieciešamās funkcijas.
Vai iepriekš minētais kaut kādā mērā mainītu autovadītāju līdzšinējos ieradumus?
Mainīs, bet ne uz labo pusi. Avārijas gadījumā autovadītājs uzreiz varēs aizbildināties, ka neredzēja, jo nebija taču vestes. Ja gājējiem tā jānēsā, šoferi kļūs pārgalvīgāki - būs raduši jau pa gabalu manīt gaismu atstarojošu vesti un brauks kaut uz 100 km/h. Tomēr jāņem vērā, ka uz ceļa vienmēr būs kāds, kam vestes nebūs. Vaina būs uz gājēja pleciem, vai arī tā tiks dalīta. Pareizi būtu, ja atbildību uzņemtos tas, kam ir potenciālais slepkavības ierocis, nevis gājējs apdzīvotā vietā. Man liekas, ka tā ir ņirgāšanās par cilvēku, - šādi nosacījumi neatbilst filozofijai par mazāk aizsargāto prioritāti.