Pirmajos uzbrukumos Latvijai atkal veicās (10:4 - 3.minūtē). Taču grieķietes atšķirībā no iepriekšējām pretiniecēm spēja atbildēt (12:12 - 6.), un Latvijas nākamo ofensīvu nobremzēja kļūdas un neprecīzie metieni. Divu pirmo spēļu pēdas visvairāk bija jūtamas Zanes Tamanes darbībā, un, palikusi bez cerētā spiediena uz groza apakšu, Latvijas komanda drīz bija spiesta laimi meklēt trīspunktniekos. Jau pirmajā puslaikā tika izšauta visa iepriekšējo maču norma (6/13; pret Poliju visā spēlē 4/13, pret Ungāriju 5/13), un Kārkliņas, Putniņas, Jēkabsones un Tāres trāpījumi otrās ceturtdaļas beigās beidzot sašķaidīja grieķu zonu.
Taču šādā spēlē 37:21 vēl nebija uzvara, un otrajā puslaikā Grieķijas izlase pasniedza paraugstundu savas komandas līderu izmantošanā. Latviešu pagurušais uzbrukums iestrēga, bet Maltsi un universālā uzbrucēja Kaltsidu ņēmās deldēt rezultāta starpību. Ar vienas Anetes Jēkabsones veiksmēm atbildei bija par maz, un gan pamatlaika beigās 55:57 (38.minūtē), gan pagarinājumā (62:66; 44.) Latvijai ūdens smēlās mutē. Par laimi, pagarinājumā līderi labi atbalstīja Kristīne Kārkliņa, Dita Krūmberga un Gunta Baško, turklāt talkā nāca arī veiksme - 70:68.
«Cik spējām, sedzām Maltsi, taču pret tik augstas klases spēlētāju vēl nebiju darbojusies. Metiens? Vajadzēja uzņemties iniciatīvu,» lietderīgi nospēlējusī K.Kārkliņa ar pūlēm valdīja emocijas. Gunta Baško bija lietišķāka: «Nevaru pateikt, kāpēc, bet otrajā puslaikā spēle pajuka. Prieks, ka saņēmāmies, milzīgs paldies līdzjutējiem. Varbūt šī pieredze nāks par labu. Par pēdējo sodu gan biju droša, ka iemetīšu.»
«Lai kļūtu vēl stiprāki, vajadzīgas arī šādas uzvaras» atzina A.Zvirgzdiņš. «Trešajā ceturtdaļā atkāpāmies no spēles plāna, uzbrukums nebija pietiekami disciplinēts. Gribējās spēlēt pārāk vienkārši.»