Viņa uzskatīja - ja dzīvo Latvijā, tad tās ir jāzina,» atceras deputāts, atbildot uz jautājumu, kam un kas būtu jādara pēc 18. februārī paredzētā referenduma, lai neturpinātos spriedze sabiedrībā, kas apdraud valsti. Viņš, tāpat kā ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, uzskata, ka ir jāatsakās no šo jautājumu politizēšanas un vēlmes krāt politisko kapitālu ar to.
To pašu jautājumu Diena uzdeva vēl vairākiem politiķiem. Arī Zatlera Reformu partijas līderis Valdis Zatlers pieminēja šūpuļdziesmas: «Kā krieviem, tā latviešiem ir jāsaprot, ka latviešu valoda būs dominējošā valoda Latvijā, tāpat kā ir jāpieņem, ka starp tautām pastāvēs atšķirības, jo mēs esam uzauguši katrs ar savām šūpuļdziesmām.» Viņš uz referenduma iznākumu raugās kā mandātu, lai nostiprinātu latviešu valodas mācīšanu un lietošanu. Tajā pašā laikā esot jādod signāls mazākumtautību pārstāvjiem, «ka mēs viņiem piedodam to, ka daži radikāļi mūs ievilka šajā procesā», lai viņi nejustos atstumti. ZRP līderis domā, ka tas arī varētu būt grūdiens, lai ar laiku izzustu etniskās partijas, tās veidojot pēc ideoloģiskiem principiem. Nākamajā dienā pēc referenduma nekas nebeigsies, nesen LTV rīta raidījumā sacīja Saeimas priekšsēdētāja Vienotības līdere Solvita Āboltiņa un aicināja visus domāt, kā attīstīt valsti un novērst etniskos konfliktus. Iespējamā reakcija uz referenduma rezultātiem var būt sprādzienbīstama, ja pēc tautas nobalsošanas sāksies neapdomīga retorika, piemēram, sakot, ka krievi ir nolikti savā vietā, LETA sacīja Providus pētniece Iveta Kažoka.
Dienas aptaujātajiem Saeimas deputātiem bija idejas, ko darīt pēc tautas nobalsošanas, bet - ne receptes, kā tās īstenot. Vairāki politiķi uzskata, ka saspīlējums sabiedrībā ir arī ārēju spēku radīts. Vineta Poriņa (VL-TB/LNNK) minēja to, par ko pirms neilga laika LTV raidījumā 100. pants runāja arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura atgādināja par vēlmi krievu valodai panākt ES oficiālās valodas statusu. To vieglāk izdarīt, ja tā ir valsts valoda kādā no ES dalībvalstīm. «Referenduma idejas autori saprata, ka tā iznākums būs negatīvs. Tā ir apzināta politiskā provokācija, kas neatspoguļo reālo situāciju Latvijā,» uzskata Dzintars Ābiķis (Vienotība). Viņaprāt, ir jādomā, kā mazināt provokatoru iespējas. Dz. Ābiķis un viņa kolēģis Ainars Latkovskis uzskata, ka ir jāpārskata referenduma ierosināšanai nepieciešamais parakstu slieksnis, kas tagad ir 10 000 notariāli apstiprinātu parakstu. Pēc A. Latkovska domām, tie varētu būt 100 000 parakstu. Viņš teica, ka ir jāsagaida Satversmes tiesas atzinums un pēc tam jāveic grozījumi pamatlikumā, lai vairs nebūtu iespējams referendumā vērsties pret valsts pamatprincipiem.
ZRP deputāti Jānis Ozoliņš un Guntars Bilsēns kā pirmo minēja nepieciešamību noteikt referendumu kampaņu finansēšanas nosacījumus, lai ir skaidrs, no kādiem līdzekļiem un kas apmaksā šādas aktivitātes. Dažuprāt, to vajadzētu uzraudzīt arī drošības iestādēm. Neviens īsti netic, ka ar integrācijas politikas dokumentiem kaut ko varēs mainīt, un pat uz Labas gribas manifestu, kuru Rīgas pilī paraksta sabiedrībā redzami cilvēki un arī Saeimas deputāti, daudzi raugās neticīgi, lai gan dialoga nepieciešamība bija visbiežāk minētā iespēja. To uzsvēra arī SC deputāti Ņikita Ņikiforovs un Valērijs Agešins, kurš aicina sasaukt tautas forumu bez politiķiem. V. Agešins mudina apzināt iemeslus, kāpēc šāda situācija izveidojusies, lai saprastu, ko darīt. Viņš atzina, ka vēlme atbalstīt krievu valodu kā otru valsts valodu būšot nelielai daļai pilsoņu, kuri referendumā balsos par Satversmes grozījumiem. Tos atbalstīšot arī tie, kurus aizskārusi politiskās elites retorika, lietojot tādus apzīmējumus kā «Maskavas pakalpiņi» vai «Kremļa spalvainā roka». Par krievu valodu balsošot arī tie, kuri vēlas oficiāli svinēt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus, kurus uzkurinājusi parakstu vākšana par pāreju uz izglītību latviešu valodā vai kuri nevar vērsties pašvaldībās savā dzimtajā valodā. Saskaņas centra neuzaicināšana valdībā bija pēdējais V. Agešina minētais iemesls.
Iveta Grigule (ZZS) risinājumu redz kopīgās tradīcijās, kas var būt gan Dziesmu svētki, gan Jāņi, kurus Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) organizējis Daugavmalā. Klāvs Olšteins, tāpat kā Dāvis Stalts (VL-TB/LNNK), par galveno uzskata ekonomikas attīstību, kuru kā priekšnoteikumu minēja arī Vladimirs Reskājs (SC): «Jo vāja ekonomika un iedzīvotāju sliktais materiālais stāvoklis pat tēvu ar dēlu var sanaidot.» V. Reskājs arī aicina sekmēt naturalizācijas procesu, izveidojot naturalizācijas centrus deviņās lielākajās pilsētās. D. Stalts teica, ka mazākumtautību pārstāvji jau tagad piedaloties jaunsardzē un šai kustībai būtu nepieciešams valsts atbalsts. Viņaprāt, ir jādomā arī par vienotas informācijas telpas veidošanu, rīkojot kopīgus raidījumus vienlaikus krievu un latviešu auditorijai.