Situācija ļoti dažāda
No 968 eiro līdz 3557 eiro par pilna laika studijām pirmajā mācību gadā un no 818 eiro līdz pat 5333 eiro par studijām otrajā mācību gadā - ar šādām summām ir jārēķinās jaunajiem studentiem, kuri plāno augstāko izglītību iegūt Latvijā. Lai gan valsts piedāvā arī budžeta vietas, tās tiek nodrošinātas vien apmēram 39% studējošo. Pēc Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākā ziņojuma, rekordiste studiju maksas ziņā ir Anglija, kur studiju maksa pirmajā mācību gadā ir no 10 742 eiro līdz 11 377 eiro. Tomēr jāņem vērā, ka par studijām nav jāmaksā uzreiz, bet tikai pēc diploma saņemšanas, kad studenta ienākumi sasniedz konkrētu robežu. Salīdzinoši augsta studiju maksa ir arī Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Ungārijā, Nīderlandē un Slovēnijā.
Skatoties uz Eiropu kopumā, gan netrūkst arī valstu, kur augstākā izglītība ir bez maksas. Tādas, piemēram, ir Kipra, Dānija, Vācija, Grieķija, Malta, Somija, Zviedrija, Norvēģija un Turcija. Vācija gan šai saimei ir pievienojusies vien no šī mācību gada, neraugoties uz to, ka studiju maksa tur tika ieviesta tikai 2007. gadā.
Izmaiņas šogad ieviestas arī Igaunijas augstākās izglītības sistēmā - studiju maksa ir sasaistīta ar studentu sekmēm. Tas nozīmē, ka par studijām jāmaksā vien tiem, kuri nav ieguvuši noteiktu kredītpunktu skaitu konkrētajā gadā un līdz ar to ir nesekmīgi. Tā gan nav jauna ideja - līdzīga sistēma ir arī Čehijā, Spānijā, Horvātijā, Ungārijā, Austrijā, Polijā un Slovākijā.
Ar laiku par brīvu
Bezmaksas augstākā izglītība ir mērķis, uz kuru iet arī Latvija. Kā Dienai paskaidroja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība), par to pieņemts gandrīz vienbalsīgs lēmums. Pēc ministrijas aplēsēm, lai segtu bezmaksas izglītību visiem studējošajiem augstskolās, pietrūkst ap 75 miljoniem eiro. Savukārt no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kopējā summa, kas nepieciešama, lai augstskolas izglītība visiem būtu bez maksas, ir ap 130 līdz 150 miljoniem eiro. Pēc I. Druvietes domām, šī summa nav tik liela, lai to nevarētu atrast, un tas noteikti atmaksātos nākotnē. Tieši citu valstu pieredze ir tam pierādījums. Diskusijas šobrīd gan esot par studentu līdzmaksājumiem, piemēram, par reģistrācijas un citām administratīvajām izmaksām. Taču ministre ir pārliecināta, ka arī no tām būtu jāatsakās, lai neierobežotu augstākās izglītības pieejamību.
Līdzīgi domā arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra. Viņš uzskata, ka tas pieder pie valsts un nācijas konkurētspējas jautājumiem, jo nav cita veida, kā spējīgākos jauniešus piesaistīt Latvijai un Latvijas tautsaimniecībai. Šobrīd, ja students aizbrauc mācīties uz ārzemēm, viņš pamatu savai dzīvei ieliek tomēr tur. J. Vētra arī norāda, ka tieši šobrīd ir īstais brīdis, lai pārietu uz valsts finansētu augstāko izglītību, jo studentu skaits ir salīdzinoši neliels un turpmākajos gados to skaits arī nepalielināsies. Vispirms gan ir jāizpilda divi mājas darbi. Pirmkārt, nepieciešams ieviest studējošo reģistru, lai būtu zināms precīzs skaits, cik studentu kādās studiju programmās mācās. Otrkārt, jāvienojas ir par studiju vietu komplektu, ko valsts apmaksātu. J. Vētra Dienai paskaidroja, ka valsts finansētas budžeta vietas visiem studentiem ir vien lozungs. Viņš netic, ka būtu iespējams nodrošināt bezmaksas augstāko izglītību ikvienam jebkurā vecumā un situācijā. Piemēram, ja kāds ar 20 gadu darba stāžu nolems mainīt profesiju un iegūt augstāko izglītību, tad tomēr būtu kādi maksas elementi. Bezmaksas augstākā izglītība attiektos uz tiem, kas ir aktuālajā vecumā, piemēram, tikko ieguvuši vidējo izglītību.
Cerēt nevar
Četri līdz pieci gadi ir termiņš, kura beigās Latvijā varētu tikt ieviesta valsts finansēta augstākā izglītība, prognozē I. Druviete. Jau nākamā gada budžetā ir pieprasīti papildu līdzekļi, lai šādu sistēmu sāktu ieviest doktorantūrā. Tomēr, vai tas būs iespējams, atkarīgs no jaunās valdības nostājas. Izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte Mārīte Seile Dienai gan pagaidām savu nostāju komentēt atteicās, norādot, ka būs gatava par to runāt pēc apstiprināšanas amatā. Tikmēr IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa medijiem izteikusies, ka bezmaksas augstākā izglītība ir valsts mērķis, bet tuvākajos gados uz tādām pārmaiņām cerēt nevar.