Piekšlikums paredz elektrības ražotāju atbalsta maksājumus aplikt ar nodokli, kurš tiks izmantots, lai visiem lietotājiem saglabātu elektrības tarifā ietilpstošo obligātā iepirkuma komponenti (OIK) esošajā 1,89 santīmu līmenī, kā arī lai nodrošinātu atlaides elektrībai mazturīgajiem. Nodokļa likme ražotājiem, kas izmanto dabasgāzi, būs 14%, savukārt ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos resursus, - 10%.
Pasākumu iespaidā, ja elektroenerģijas un gāzes tirgus cenas nemainīsies, elektroenerģija mājsaimniecībām nākamgad maksās 11,3 santīmus par kilovatstundu, kas ir par 38% vairāk nekā pašreizējais starta tarifs un par 6% vairāk nekā pamata tarifs. Neveicot šos pasākumus, tarifs augtu attiecīgi par 44% un 11%, liecina EM aplēses. Trūcīgajiem iedzīvotājiem tarifs plānots pašreizējā starta tarifa līmenī - 8,18 santīmu par kilovatstundu. EM gan neslēpj, ka pārmaiņu rezultātā 17 pašvaldībās gaidāms siltuma cenu kāpums, jo šo pilsētu siltuma ražotāju papildienākumi no elektrības ražošanas saruks. Bauskā, Ādažos, Salaspilī un Vangažos ir gaidāms straujākais siltuma cenu kāpums - vairāk nekā par 15%.
EM valsts sekretārs Juris Pūce atzina, ka izvēlētais dāsnā atbalsta, kura apjoms pērn bija ap 132 miljoniem latu, samazināšanas risinājums - ar vienu roku to piešķirt, bet ar otru daļēji atņemt - var šķist īpatnējs, tomēr, ņemot vērā, ka pašreizējo atbalsta sistēmu reglamentē aptuveni 20 normatīvie akti, tas bijis ātrākais un vienkāršākais risinājums.
Priekšlikums paredz, ka kopējais atbalsta apjoms vienam no lielākajiem atbalsta saņēmējiem - Latvenergo - būtiski nemainīsies un nākotnē uzņēmuma termoelektrostacijas gadā saņems aptuveni 60 miljonu latu atbalstu. Tā kop-apjoms paliks nemainīgs, jo uzņēmums drīzumā nodos ekspluatācijā Rīgas TEC-2 otro energobloku un attiecīgi šī summa kalpos vairs ne divu, bet triju elektrostaciju darbības nodrošināšanai, skaidro EM amatpersona.
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, komentējot EM ieceri, norāda - lai gan risinājums ieviest nodokli jāvērtē piesardzīgi, fakts, ka tiek meklētas alternatīvas OIK kāpuma apturēšanai, ir pozitīvs. «Lielai daļai uzņēmumu elektroenerģija nemaz neveido tik lielu daļu izdevumu, tomēr uzņēmējiem ir svarīga stabilitāte un prognozējamība. No iedzīvotāju viedokļa, ņemot vērā, ka elektrība kopējā patēriņa grozā veido nelielu daļu, tarifu izmaiņu ietekme būs neliela,» saka P. Strautiņš.
Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš uzskata - Latvijas rūpniecības uzņēmumus šāds risinājums neapmierina. «Elektroenerģijas izmaksām būtu jābūt vienai no mūsu rūpniecības uzņēmumu konkurences priekšrocībām, jo paļauties uz iespējām, ko dod zemākas darbaspēka izmaksas, mēs nevaram. Bet diemžēl par elektroenerģiju maksājam dārgāk nekā Skandināvijas valstīs vai Vācijā,» norāda V. Rantiņš.