Vienotības pārstāvju pēdējie izteikumi liecina, ka partija nav noskaņota uzsākt cīņu ar Valsts prezidentu un ieklausīsies arī viņa viedoklī. Kā pietiekoši pieredzējis politiskais spēks Vienotība gan arī apzinoties, ka var nākties gatavot plānu B.
Pirmdien Vienotība sāks politiskās konsultācijas ar potenciālajiem partneriem ne tik daudz par premjera kandidātu, cik par jaunās valdības deklarāciju un arī tās sastāvu. Šāda taktika izvēlēta ar domu - ja partijas spēs kopā izveidot labu ministru komandu, Vienotība vēl saglabā cerības panākt atbalstu arī savam nopietnākajam premjera kandidātam - aizsardzības ministram Artim Pabrikam. Taču valdības vadītāja posteņa dēļ Vienotība «nevilks laukā kara cirvi», liecina pastarpināti iegūta informācija no partijas iekšējās neformālās diskusijas. Var gan secināt, ka uz premjera amatu var parādīties arī tāds kandidāts, kura vārds vēl nav izskanējis publiskajā telpā. Kā zināms, arī Valsts prezidents nav atklājis, kuru cilvēku varētu nosaukt, ja Vienotības izvēle viņu neapmierinātu.
Līdz šim nav dzirdēti argumenti, kāpēc Valsts prezidentam A. Pabriks, kurš ir bijis arī ārlietu ministrs, nešķiet pietiekami spēcīgs pretendents. Viņš ir arī viens no populārākajiem ministriem un guva lielu atbalstu Saeimas vēlēšanās. Raugoties pēc nākamā premjera kandidāta, jāatceras, ka šai valdībai būs jāsagatavo Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, tāpēc nav mazsvarīgs pēctecības faktors. A. Pabrikam, kuram ir liela valdības darba pieredze, pagaidām ir 39 Vienotības, Reformu partijas un neatkarīgo deputātu balsis. Vienotībai kopā ar Klāva Olšteina pārstāvēto neatkarīgo deputātu grupu, par kuru tā uzņemas atbildību, Saeimā ir 26 balsis. Reformu partijai, Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) un Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) katrai ir 13 deputātu. Potenciālie sabiedrotie neiebilst, ka Vienotība uzņemas iniciatīvu jaunās valdības veidošanā.
NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš apstiprināja, ka apvienība ir «gatava diskutēt par Arta Pabrika kandidatūru». Savukārt Zaļo un Zemnieku savienība nevarēs atbalstīt A. Pabriku, jo nevēlas nonākt konfrontācijā ar Valsts prezidentu, skaidroja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Cita situācija būtu, ja prezidents uzticētu A. Pabrikam sastādīt valdību, tad ZZS aicinātu kandidātu uz savu frakciju. A. Brigmanis uzsvēra, ka ļoti svarīgi tagad ir sagaidīt, kāds iznākums būs Vienotības dialogam ar Valsts prezidentu. Partiju pārstāvji gan apgalvo, ka par amatiem vēl nav jārunā, bet var secināt, ka Vienotība aicinās sākt darbu pie jaunās valdības deklarācijas, ko nevar izdarīt, nezinot, kura partija par kuru jomu ir atbildīga. Līdz ar to ir paredzama saruna arī par ministriju sadali.
Vienotība varētu piedāvāt katrai partijai uzņemties atbildību par vienu ministriju no katra bloka. Šāda prakse ir bijusi arī agrāk, bet nav izmantota pašreizējās valdības veidošanā. Pirmajā blokā ir Ārlietu, Aizsardzības, Iekšlietu un Tieslietu ministrija. Otrajā blokā ir tā dēvētās saimnieciskās ministrijas - Ekonomikas, Zemkopības, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) -, bet trešajā - Veselības, Labklājības, Izglītības un zinātnes, kā arī Kultūras ministrija. Ja partijas vienosies, Vienotībai varētu palikt Finanšu un Satiksmes ministrija, bet, iespējams, no jauna tā pārņemtu Tieslietu ministriju, NA tās vietā piedāvājot VARAM, jo ZZS, visticamāk, nepieļautu tās atstāšanu Reformu partijai. Savukārt Reformu partija varētu būt droša par Ārlietu ministriju, bet NA - par Kultūras ministriju. ZZS varētu atgriezties Zemkopības ministrijā ar Jāni Dūklavu kā ministru. Nevar izslēgt tagadējo ministru rokādi, kad, piemēram, pašreizējā zemkopības ministre Laimdota Straujuma nonāk citas ministrijas vadībā. NA līdzpriekšsēdētājs G. Bērziņš uzsvēra, ka apvienības prioritāte ir kultūras ministra amats, kurā nesen apstiprināja Daci Melbārdi. Par citām iespējām varot diskutēt.